Vai tiešām apdrošināšanas tirgus iet uz burbuli? 16

Pašlaik izmantoju kādas apdrošināšanas kompānijas pakalpojums, taču vārdā šo kompāniju nevēlos saukt, lai nevienu lieki nereklamētu.

Ik nedēļu skatos TV3 kanālā redzamo raidījumu «Nekā personīga», ja līdz šim lielākā daļa tematu nebija aktuāli, tieši neskarot mani kā apdrošināšanas kompānijas klientu, tad pēc šīs nedēļas raidījuma, kurā tika stāstīts par šausminošo apdrošinātāju rīcību, radās daži secinājumi un šaubas par apdrošinātājiem kā sugu.

Pirmkārt, jūtu līdzi visiem BTA un ERGO klientiem, jo no televīzijas sižeta kļuva skaidrs, ka, uzticot savu mantu un naudu šādām apdrošināšanas kompānijām, cilvēks nevar būt pārliecināts par to, kur naudiņu iegrūž pat tad, ja noslēgts abpusējs līgums. Un tas neattiecas uz veselības apdrošināšanu vien, kā var šķist sākumā – jo kurš gan var garantēt, ka līdzīgi kā ar veselības polišu īpašniekiem un klīnikām šīs apdrošināšanas kompānijas nesāk rīkoties arī ar citām polisēm un apdrošinātajiem? Piemēram, apdrošinot savu mašīnu kādā no šīm minētajām kompānijām, varbūt jārēķinās, ka, ja pēkšņi tiksi apzagts vai tev tiks izsisti mašīnas logi, visticamāk, ka piecu logu vietā šīs kompānijas kompensēs tikai vienu vai divus, nemaz nerēķinoties ar klientu un vēl jo vairāk, – neņemot vērā noslēgto līgumu un pēkšņi mainot līguma nosacījumus.

Otrkārt, laikam jau nav nekāds brīnums, ka atklājas kārtējais mūsu «sakārtotās valsts» paraugs – ja jau tieši apdrošināšanas kompānija BTA ir vinnējusi neskaitāmos valsts rīkotos konkursos, spekulējot ar cenām, īsi sakot, piedāvājot zemākas cenas, apzinoties, ka peļņu tas nenesīs, tad tagad brīdī, kad parakstītais līgums ir jau ķešā, tiek sākta šantāža – pieprasītas lielas atlaides, uzstādīti drastiski noteikumi un beigās tāds čušš vien ir no sākotnējās cēlās idejas – izdevīgā piedāvājuma, respektīvi, apdrošinātāji dara tā, kā viņiem labāk, ērtāk un kā pie lielākas naudiņas tikt, galu galā līguma slēdzēju atstājot par pilnīgu muļķi.

Treškārt, tā vien šķiet, ka apdrošināšanas tirgus lēnām iet pa burbuli, mēģinot savas finansiālās problēmas risināt uz citu rēķina, tā teikt, ķepuroties – ja pa labam netiek cauri, tad jāpielieto šantāža, jādara viss, lai sagādātu ciešanas gan pakalpojuma ņēmējam, kas šajā gadījumā ir pacients, gan pakalpojuma sniedzējam – privātklīnikām. Vai beidzot nevajadzētu painteresēties par šo nelietīgo rīcību arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai?

Šis ir tikai sākums, nešaubos, ka nepaies ilgs laiks, kad apdrošinātāji sāks ķerties arī pārējiem pie kakla. Manuprāt, ikvienam, kas pašlaik ir kaut ko apdrošinājis, var rasties un nešaubos, ka ir jau radušās, šaubas par apdrošinātāju negodprātīgo rīcību – cilvēkiem ir jāzina, kur un kā viņi iegulda naudu, īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad katrs santīms ir svarīgs.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli