Ekonomiskā krīze visnotaļ veicinājusi noskaidrot, kas lācītim vēderā, bet to, kas īsti ir premjera Godmaņa daudzajās melnajās mapēs, gan nē. Tās tiek visur ņemtas līdzi un TV ēteros šķirstītas un cilātas kā stabilitātes un profesionalitātes garants, taču to saturs mistiski mainās mums nezināmā un nesaprotamā veidā. Vēl pirms pāris nedēļām, palūkojoties savās mapēs un pieri raucot, premjers apgalvoja, ka valstī finanšu situācija ir daudz maz stabila, bet šodien viņš jau dzied dziesmu par prāvu aizņemšanos no SVF un zviedriem. Rodas loģisks jautājums – kurš nomainīja mapes un vai tagad Godmanis skatās īstajās?
Šķiet, ka par akūti nepieciešamajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā dažādi eksperti runāja jau no 2006.gada beigām, kad arī bija vispiemērotākais laiks šīs nodokļu izmaiņas veikt. Šobrīd, kad Saema ir nobalsojusi par 2009.gada budžetu un mēs redzam dažu dienu laikā tapušās patiesi ļoti būtiskās nodokļu izmaiņas, informācija kurām acīmredzot ir nākusi atkal no tām pašām melnajām mapēm, ir pamatoti jautājumi:
1. Kāpēc šajās mapēs neviens nav ielicis nepieciešamo likmes izlīdzinājumu ienākumu nodoklim ar nodokli dividendēm (ja tās netiek reinvestētas), lai šo "koridoru" aizvērtu aplokšņu algu maksāšanas finansēšanai? Ideālā variantā būtu 20% iedzīvotāju ienākumu nodoklis, 15% uzņēmumu ienākumu nodoklis un 5% dividendēm, ja tās netiek reinvestētas.
2. Kāpēc šajās mapēs nav nodokļa uz kapitāla pieaugumu?
3. Kāpēc šajās mapēs nav nekādu papildu nodokļu "bagātajiem", kaut vai uz nekustamo īpašumu – neracionālajām megamājām miljonu vērtībā, kuras ir saceltas par treknajos gados sarausto beznodokļu naudu, gan caur uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu, gan baņķieru "depozītalgās", gan nebeidzamajās PVN shēmās, gan izmantojot citus likumu caurumus.
4. Kāpēc uzņēmumiem akūtā apgrozāmo līdzekļu trūkuma brīdī nav ne izmainīta ienākumu nodokļa maksāšanas kārtība avansā gadu uz priekšu, ne izmaiņas reāli strādājošu uzņēmumu pārmaksātā PVN atmaksas paātrināšanai, ne uzņēmuma apmaksāto darbinieku slimības dienu skaitā, vismaz līdz kaimiņvalstu līmenim?
5. Kāpēc nav izmaiņu mazajiem uzņēmumiem ar fiksētu nodokļa likmi, ja gada apgrozījums nepārsniedz X summu?
Vēl jau ir nodokļus neskaroši jautājumi – kāpēc tiek saglabātas dārgi apmaksātās valsts uzņēmumu padomes? Tas ir vienkārši ciniski, paralēli liekot visai sabiedrībai savilkt jostas. Vai lēmuma pieņēmēji apzinās, ka 15% algas samazinājums valsts iestāžu darbiniekiem katastrofāli ietekmēs 400 latu saņēmēju un līdzīgi oda kodienam 2000 latu saņēmēju? Un vēl ļoti daudz jautājumu, par kuriem melnās mapes klusē.
Pievieno komentāru