Latvijas pirmās brīvvalsts Valsts un ministru prezidenta vārdam mēdz pievienot zinātnisko titulu. Uzskatāms piemērs redzams Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā, kuru rotā kāda prātula ar parakstu DR. K. ULMANIS. Rodas maldīgs priekšstats, it kā Kārlim Ulmanim būtu tik izcili nopelni zinātnē, ka viņš ieguvis augstu zinātnisko grādu.
Patiesībā Ulmanis nebija zinātnieks. Vēsturnieks Edgars Dunsdorfs arhīvos izpētījis, ka viņam nav bijusi pat augstākā izglītība. Ne Amerikā, ne Vācijā viņš nav pabeidzis studijas nevienā augstskolā. Viens no iemesliem varētu būt, ka Ulmanis nav varējis uzrādīt Jelgavas reālskolas gatavības apliecību – dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu. Tomēr tas nav traucējis viņam presē dēvēt sevi par cand. agr., kas tolaik Krievijā un arī Latvijā bija pirmais zinātniskais grāds, ko bez augstskolas beigšanas nekādi nevarēja iegūt. Dunsdorfs uzsver, ka šis patvaļīgais apzīmējums liecina par spilgti izteiktu godkārību.
To, ka Ulmanim patikuši pamatoti vai nepelnīti personiski suminājumi, pēc valsts apvērsuma un vadonības kulta iedarbināšanas plaši izmantoja lišķi un konjunktūristi. Tā tolaik Latvijas augstākā zinātniskā institūcija Latvijas Universitāte 1934.gadā Vadonim piešķīra divus goda doktora Doctor honoris causa (Dr. h. c.) titulus: Lauksaimniecības fakultāte – agronomijā, bet Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte – tautsaimniecībā. Lai nepaliktu paēnā, Latvijas konservatorija, kā arī Mākslas akadēmija, kurām nebija tiesību piešķirt goda doktora titulu, Ulmani ievēlēja par goda biedru.
Turpmāk Vadoni dēvēja tikai par Dr. Kārli Ulmani. Bija arī mēģinājumi pēc vācu parauga lietot divkāršo doktora titulu (Dr. Dr.), taču tas latviešu presē neieviesās. Starp citu, arī Valsts prezidents Jānis Čakste bija Universitātes goda doktors, taču nav gadījies redzēt, ka kāds būtu dēvējis viņu par doktoru.
Augstākā zinātniskā grāda – doktora – „nelietīga valkāšana” nav nekādi attaisnojama un pieļaujama. Ja vēlamies atzīmēt šo Ulmaņa titulu, tad tas jādara korekti, kā to raksta, piemēram, Jānis Stradiņš nule klajā laistajā grāmatā par Latvijas zinātnes un augstskolas vēsturi: Dr. agr. et oec. h. c. (vai vienkārši Dr. h. c.) Kārlis Ulmanis.
Saīsinātais, nepilnīgais variants (tikai Dr.) atgādina anekdoti par Leonīdu Iļjiču Brežņevu, kurš vēlējās, lai viņu sauc vienkārši par Iļjiču.
Vēres:
E.Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. Ceļinieks. Politiķis. Diktators. Moceklis. Rīga: Zinātne, 1922. 36., 268., 271.lpp.
J.Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009. 27.lpp.
Pievieno komentāru