Ceļā uz minēto tik ļoti palīdzēja un palīdzēs Sarmītes Ēlertes, bijušās laikraksta Diena redaktores un Latvijas Tautas frontes informācijas nodaļas vadītājas, viesošanās ASV šogad no 18. līdz 25.februārim, tiekoties un uzrunājot tautiešus. Šī ieinteresētība un personīgais kontakts ar tautiešiem ir fundamentāli svarīgs un nozīmīgs, lai sāktu atgūt uzticību demokrātiski politiskam procesam Latvijā. Šis darbs būs lēns un smags.
Viņa tikās ar latviešu sabiedrību Čikāgā, Milvokos, Mineapolē un Sietlā, referējot par tematu «Latviešu identitāte, XXI gs. ieejot. Krīzes parbaudījumi un Saeimas vēlēšanas». Apmeklētāju skaits bija sekojošs: Čikāgā - 40, Milvokos - 60, Mineapolē - 80 un Sietlā - 40. Sabiedrība viņu uzņēma ļoti pozitīvi ar apņemšanos piedalīties vēlēšanās visplašākajā veidā un mērogā, jo arī ārzemēs dzīvojošie LR pilsoņi kopumā diemžēl ir bijuši kūtri balsotāji. Te Latvijas valdība, Saeima, Ārlietu ministrija, Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim nav uzrādījuši lielāku intresi par LR pilsoņiem ārzemēs. Tiesa, runājuši daudz, bet vienmēr esam sastapušies ar visāda veida nolikuma šķēršļiem, ko viņi paši nesaprotamu iemeslu dēļ apzinīgi un ar nodomu ir radījuši, vienmēr skatoties un salīdzinot ar citiem un citām vietām. Tas atstāj iespaidu, ka joprojām mēs neesam noteicēji savā valstī - savā zemē. Joprojām neesam iemācījušies domāt un strādāt valstiski.
Šīm vēlēšanām ir jāpierāda, ka tomēr gribam un varam valstiski rīkoties visai sabiedrībai par labu. Viss būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu labās kopējās gribas un pārliecības par to. Mērķim ir jābūt augstam un cēlam. Un tāds mums jau ir, sākot ar vārdu VIENOTĪBA. Un vārdam ir liels spēks. Sākums tātad jau ir. Būs arī sekotāji, ja ticēsim tam. Un, ja ticēsim tam, tad arī aizrausim līdzi visus pārējos - arī šaubīgos un sķeptiķus.
Jā, attieksme ir tā svarīgākā, ne tikai darba sākumā, bet tai vienmēr ir jābūt pozitīvai, jo negatīvā mums tā vai tā visapkārt ir par daudz. Visi ir jāaicina kopējā darbā. Un to jau ir sākusi Sarmīte Ēlerte. Noteikti viņai būs sekotāji, kas šajos mēnešos pirms vēlēšanām apmeklēs iespējami daudzus latviešu centrus un kopienas ārzemēs. Mums ir vajadzīgs un nepieciešams personīgais kontakts, dzīvais vārds, uzrunāšana, iepazīšanās un sapazīšanās ar tautu. Vairs negribam dzirdēt nekādus aizbildinājumus vai gudras un pārgudras atrunāšanās. Pārāk bieži to esam jau dzirdējuši. Nebūsim tik negatīvi cits pret citu, bet gan kritiski pozitīvi.
Mums ir dotas tik daudzas izdevības un priekšrocības - forumi, kur un kad izteikties. Tās ir tikai jāsāk izmantot gudri. Sākums jau ir. To sāka tagad arī ārzemēs Sarmīte Ēlerte. Tam jābūt secībai un sekošanai šim piemēram. Vai to pārējie VIENOTĪBAS dalībnieki, veicinātāji un darītāji uztvers pozitīvi - šādas tikšanās - un sekos viņas piemēram, pulcējot tautiešus un mudinot viņus maksimāli piedalīties vēlēšanās, šajā demokrātiski politiskā procesā? Te šaubām nav vietas - viņi tiksies un uzrunās tautiešus Latvija un ārzemēs. Pretējā gadījumā visi mēs zinām, kas mūs sagaida un kadā virzienā būsi spiesti iet. Un ne jau uz rietumiem!
Mums pašiem sev ir jāprasa - kāpēc tik maz no mums ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem neesam aktīvi iesaistījušies politiskā procesā, kas saistīts ar Latviju. Kas mūs attur? Vai pārliecības trūkums vai kas cits? Katru gadu daudzi, jo daudzi braucam uz Latviju un tas ir teicami un apsveicami. Visam tam ir savs pozitīvs efekts un iespaids, nozīme.
Pateicoties Dr. Jura Plēsuma iniciatīvai un Dr. Jāņa Dimanta un Dr. Jāņa Robiņa atbalstam, Sarmītes Ēlertes viesošanās ASV tika atbalstīta un veicināta maksimāli jau iepriekš. Mineapolē viņu lidostā sagaidīja Dr. J.Dimants, to tūdaļ aizveda uz Gunāra un Rutas Bekeru mājām, kur bija pulcējušies grupa latviešu aktīvistu, jo visiem bija vēlēšanās tikties ar ciemiņu, un tā šī izdevība tika izmantota maksimāli. Visur viņu sabiedrība uzņēma pozitīvi, atzinīgi un ar interesi par notikumiem Latvijā. Kopumā tautieši ārzemēs varētu būt labāk informēti par notikumiem Latvijā. Daudzus jo daudzus informācijas trūkumus viņa varēja izskaidrot un paskaidrot sīkāk. Tas nozīmē, ka mums pašiem jācenšas būt labāk un pilnīgāk informētiem.
Abi ar Sarmīti Ēlerti piedalījāmies dievkalpojumā. Pēc tā lejas zālē cilvēki pulcējās uz paredzēto referātu, ko arī ieskaņoja skaņu lentē, video un Sype raidījumā tautiešiem austrumu krastā - Ivara Zemmeļa izkārtojumā. Draudzes dāmas ar Latviešu organizāciju apvienības Minesotā (LOAM) dāmam piedāvāja kafiju ar uzkodām. Sanāksmi vadīja Dr. J.Dimants, bet Dr. J.Plēsums īsi iepazīstināja tālo ciemiņu no Latvijas - Sarmīti Ēlerti.
Sekoja Sarmītes Ēlertes referāts, kam klātesošie sekoja uzmanīgi un vērīgi, uzstādot zīmīgus jautājumus. Pēc referāta klātesošie vēl ilgi un sirsnīgi sarunājās ar ciemiņu. Bet Dr. J.Plēsums noturēja garākas pārrunas ar viņu restorāna. Par apmešnos savās mājās gadāja J. un B.Dimanti. Pirms izlidošanas uz Sietlu ieturējām launagu St.Paul viesnīcā un ceļā uz lidostu piestājām tā saucamā "Boženas Dimants tējas veikalā" uz tasi tējas. Tautieši Mineapolē pateicās Sarmītei Ēlertei par būšanu kopā ar mums sirsnīgā un labestīgā gaisotnē un ceram, ka viņai būs sekotāji, kas vēlēsies un gribēs ar mums tikties un runāt par vēlēšanu nopietnību un savarīgumu.
Atkārtoti un arvien vairāk zūd sabiedrības uzticība Latvijas valdībai, Saeimai un politiskām partijām. Tas notiek izteikti vairāk Latvijā kā ārzemēs. Pēdējos gados ārzemēs tas sāk izpausties arvien krasāk un plašāk. Kā visu šo procesu varētu sākt uzlabot - sākt atgūt uzticību? Katrā ziņā ir jābūt uzstādītiem noteiktiem, skaidriem un konkrētiem mērķiem - politiskām nostādnēm, kur precīzi ir definēti darāmie darbi, kas veicina valstisku uzdevumu sekmēšanu. Nevaram vairs runāt vispārībās, bet jābūt konkrētiem.
«Latvijai šobrīd visvairāk ir vajadzīgs Stiprais stāsts - «lielais tautas stāsts, kas izskaidro notikušo, sakārto atmiņas un notikumus, izskaidro cēloņsakarības» - un Pilsoniskais ideālisms, lai labāk sadarbotos savā starpā un labāk pārvaldītu savu valsti. Latvija mums ir nodota lietošanā uz īsu brīdi. Mums Latvijas valsts jāatstāj nākamajām paaudzēm labā kārtībā. Tā vēl daudziem pēc mums būs vajadzīga,» ar šiem vārdiem nobeidza savu referātu Sarmīte Ēlerte.
Pievieno komentāru