Virtuālie politiķi

Tikko kā bija pieteicis savu kandidatūru Rīgas mēra amatam, viņš sāka blogot.

Agrāk šis eirobirokrāts draugiem.lv ievietoja eksotisku ceļojumu foto, savukārt tagad to vietā jaunais politiķis uzlūko portāla lietotājus, kārtīgā uzvalkā tērpies.

Pieredzējusī politiķe un diplomāte sastopama teju visos Latvijā pazīstamākajos portālos, tai skaitā ļoti lielu popularitāti ieguvušajā sociālajā vietnē Twitter jeb "čivinātavā".

Secinājums ir viens: Latvijas politiķi, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanām, beidzot ir pamanījuši, ka eksistē internets. Taču viņu mēģinājumi uzrunāt potenciālos vēlētājus virtuālajā telpā ir novēloti un nemākulīgi, uzskata mediju speciālisti.

Visvairāk politiķu iespējams sastapt draugiem.lv, kur ne viens vien raksta garlaicīgām preses relīzēm līdzīgas dienasgrāmatas. "Es domāju, ka politiķi ir apjautuši internetu, bet nezina, ko tur darīt," saka iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Viņa bija viena no pirmajām politiķēm, kas jau pirms pieciem gadiem pievienojās portālam, galvenokārt to uzlūkojot kā iespēju komunicēt ar draugiem un paziņām.

Draugos vēlēšanu dēļ

Pašlaik draugiem.lv rodama raiba buķete — sākot ar vēl labu laiku pirms vēlēšanām šeit aktivizējušos Sabiedrības citai politikai (SCP) politiķu spici un beidzot ar nesen dalību portālā apstiprinājušo deputātu Visvaldi Lāci. Daudzi neslēpj, ka portālam pievienojušies vēlēšanu dēļ. Viņu skaitā ir arī tobrīd vēl uz amatu EP kandidēt gribējušais Valdis Dombrovskis (JL). Savu profilu tagadējais premjers esot saglabājis. Daļu ierakstu, kā viņš stāsta Dienai, premjers veic pats, daļu viņa palīgi. V.Dombrovskis ir pirmais Latvijas premjers šajā sociālajā vietnē.

Draugiem.lv izmanto vēlēšanas savā labā un par maksu piedāvā iespēju politiķiem izveidot īpašus profilus. Kopējā portāla latviskās auditorijas daļa ir iespaidīga — 920 000 lietotāju. Taču, ja salīdzina SKDS veikto pētījumu par iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās balsojušo vecumu un portāla auditoriju, jaušamas pretrunas. Aktīvākā vēlētāju grupa bija 34—44 gadus veci cilvēki, draugiem.lv, lēšot pēc portālā atrodamās statistikas, to ir ap 14%. Pasīvākie balsotāji ir vairums draugiem.lv lietotāju — cilvēki vecumā līdz 24 gadiem.

Mērķtiecīga Latvijas politiķu darbošanās nav manāma populārajā videoportālā YouTube. Te atrodami vien komiski video, kuros dzirdamas Valsts prezidenta Valda Zatlera pārteikšanās vai snaudā laižas ekspremjers Aigars Kalvītis (TP). Vientuļš stāv deputātes Sandras Kalnietes (PS) apsveikums Jaunajā gadā un politiķu pērnie mudinājumi piedalīties referendumā par iespēju atlaist Saeimu.

Tuvojoties vēlēšanām arvien vairāk politiķu vēlas blogot. Tā īsi pēc tam, kad tika paziņots par viņa kandidatūras izvirzīšanu Rīgas mēra amatam, interneta dienasgrāmatu portālā Diena.lv sāka rakstīt Edgars Jaunups (JL). Jau pāris gadu blogojošais SCP līderis Aigars Štokenbergs uzskata, ka politiķu pievēršanās internetam saistāma ar ierobežoto priekšvēlēšanu finansējumu. "Ir samērā nožēlojami, ka politiķi pēkšņi kļūst par blogotājiem," saka A.Štokenbergs. Īpaši jokaini esot tie blogi, kuriem cauri duras stīvie sabiedrisko attiecību speciālistu rokraksti.

Veiksminieku nav

"Tādu nav," saka mediju speciālists Artūrs Mednis, lūgts nosaukt šobrīd internetā veiksmīgus politiķus. Viņi nesaprotot, ka arī kampaņas internetā jāizplāno laikus, kā tas notika šobrīd spilgtākajā šīs jomas veiksmes stāstā — ASV prezidenta Baraka Obamas ievēlēšanā.

A.Mednis domā, ka nemākulīga darbošanās tikai kaitē politiķu reputācijai: "Ja tu neesi integrēts interneta vidē, tad tu izskaties diezgan traki." Iespējams, tādēļ daudz organiskāk izskatās tie, kas vēl pirms iešanas politikā interesējās par jaunajiem medijiem. Piemēram, viens no šobrīd veiksmīgākajiem un aktīvākajiem "čivinātājiem" ir Pēteris Viņķelis, kurš kandidē EP vēlēšanās no PS saraksta.

Viens no Latvijā pazīstamākajiem blogeriem žurnālists Juris Kaža uzskata, ka lūzums būs tad, kad radīsies B.Obamas tipa politiķi: "Tam ir jābūt organiski, cilvēkam, kas vienmēr ir lietojis šos saziņas līdzekļus un tos pašus tagad izmanto jaunajā amatā."

***

Obamas uzvara internetā

Afroamerikāņa nokļūšana pasaulē ietekmīgākās valsts prezidenta amatā, visticamāk, nebūs vienīgais vēstures grāmatās lasāmais stāsts par 2008.gada ASV prezidenta vēlēšanām. Tajās būs arī sadaļa par interneta mediju milzīgo lomu šīs kampaņas gaitā. Ne viens vien pētnieks, analizējot ASV prezidenta vēlēšanas, uzsver, ka Baraka Obamas nokļūšana Baltajā namā nebūtu bijusi tik pārliecinoša, ja viņa komanda aktīvi nedarbotos internetā.

Šī bija rūpīgi izplānota un laikus sākta kampaņa. B.?Obamas komandas nolīgtais jauno mediju kampaņas vadītājs Džo Rospars, pateicoties tai, tagad tiek dēvēts par vienu no pasaules ietekmīgākajām personām šajā jomā. Viņa vadībā strādāja 100 cilvēku. To skaitā bija viens no visā pasaulē populārā draugiem.lv priekšteča Facebook līdzdibinātājiem Čārlzs Hjū. "Amatieru" video izvietošanu YouTube uzraudzīja bijusī CNN politiskā žurnāliste Keita Olbraita-Hanna.

Internetā tika izveidots prezidenta profils, tika atsevišķi uzrunātas dažādas kopienas, B.Obama pievienojās Facebook un Twitter. Kopumā B.Obamam bija ap 13 miljoniem virtuālo draugu. Nākamā ASV prezidenta komanda, izvēloties šādu ceļu, nebija kļūdījusies. Nesen veiktā aptaujā tika secināts, ka vairāk nekā puse amerikāņu priekšvēlēšanu laikā izmantoja internetu, lai meklētu ziņas, skatītos video, lasītu baumas par kandidātiem vai mēģinātu ar tiem sazināties Facebook. The New York Times vēsta, vairums no tiem bija tieši B.Obamas atbalstītāji.

Mēģinot izcīnīt uzvaru interneta vidē, B.Obamas komandā pat tika nolīgti cilvēki, kuriem bija jācīnās pret internetā klīstošajām baumām un apmelojumiem par prezidenta amata kandidātu. No 700 miljoniem dolāru, ko B.Obama savāca kampaņai, 500 miljoni tika savākti internetā. Agrāk vairums bija lielo ziedotāju, savukārt tagad vairumu naudas savāca no "vienkāršajiem" amerikāņiem, kuri bija atvēlējuši nelielas summas.