Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvu sasaukt valdības ārkārtas sēdi par strukturālajām reformām veselības un izglītības nozarēs, kas piektdien ilga piecas stundas, veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) pēc sēdes novērtēja ar vārdiem: "Es gribu izteikt atzinību prezidentam, kurš īstajā brīdī sasauca šo sēdi, mūs sapurināja un pievērsa uzmanību arī veselības aizsardzībai." Gandarīts par paveikto bija arī Valsts prezidents, jo pretēji paredzējumiem, ka tā būs tikai diskusija bez konkrētiem lēmumiem, lielāka skaidrība par abās nozarēs iecerēto ir gūta. "Galvenais mērķis — panākt, lai reformu īstenošanas process tiktu ievērojami paātrināts, — ir sasniegts. Reformas ir izkustējušās no nulles punkta," žurnālistiem sacīja V.Zatlers.
"Šai valdībai īstermiņā ir jāveic tās reformas, ko iepriekšējās valdības nevarēja veikt ilgtermiņā," ar šo pēdējās dienās vairākkārt atkārtoto secinājumu premjers Valdis Dombrovskis (JL) sāka uzstāšanos arī preses konferencē pēc sēdes. Ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus, ministri vienojušies finanšu ministram dot lielākas pilnvaras budžeta kontrolē, kā arī paplašināt ministru pilnvaras "nozares budžeta ietvaros", norādīja V.Dombrovskis. Valdības sēde bija slēgtā, taču ministru ziņojumi un piedāvājums bija pieejams valdības interneta mājaslapā. "Sabiedrība neredzēja tikai diskusiju procesu. Neesmu pārliecināts, vai atklātā sēde dotu tādu rezultātu," skaidroja Valsts prezidents, salīdzinot šo situāciju ar koncertu, pirms kuras cilvēki tiek lūgti izslēgt mobilos telefonus, — arī tagad bijis svarīgi panākt, lai ministri koncentrējas tikai uz izskatāmo jautājumu, nedomājot, kā viņi izskatīsies vēlētāju acīs. Premjers arī atgādināja, ka šajā sēdē vairāk tika runāts par strukturālo reformu būtību, nesaistot tās ar budžetu, bet jau nākamajā nedēļā šos priekšlikumus paredzēts "ielikt finansiālos rāmjos". Valsts prezidents uzsvēra, ka jau 30.aprīļa ārkārtas sēdē valdībai arī būs jāpasaka, kāda būs bez darba palikušo sociālā aizsardzība. Sociālās palīdzības programmas nepieciešamība bija viens no Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumā ietvertajiem tematiem. Ministri pāris nedēļās izvērtēs ziņojumā izteiktos priekšlikumus, tomēr neizšķīrās par Sociālās drošības grupas izveidi.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) preses konferencē pieļāva iespēju no 1.septembra ievērojami samazināt skolotāju skaitu (pat par 2000 un vairāk), taču viņa arī uzsvēra, ka šo cilvēku pārkvalifikācijai ir paredzēts izmantot ES Sociālā fonda līdzekļus. No tiem darbu zaudējušajiem varētu maksāt stipendijas astoņus mēnešus, kamēr viņi atrod savu vietu darba tirgū. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātās reformas paredz no 1.septembra mērķdotāciju sadali skolotāju darba samaksai veikt atbilstoši finansēšanas modelim "nauda seko skolēnam". Izglītības ministre T.Koķe norādīja, ka pārmaiņas tika gatavotas neatkarīgi no krīzes. Viņa arī uzsvēra paredzēto izglītības sistēmas decentralizāciju, vispārējās izglītības iestāžu darbības nodrošināšanas funkciju un arī finansējumu nododot pašvaldībām. Arī prezidents atzina, ka "šī būs visgrūtākā vasara 6.jūnijā ievēlētajām pašvaldībām un arī skolu direktoriem". Pārmaiņas sagaida arī valsts augstākās mācību iestādes, plānots arī nodalīt zinātnes stratēģisko vadību no administratīvās vadības. "Lai strukturālās pārmaiņas īstenotu, ir nepieciešama cieša visu pašvaldību sadarbība un arī sadarbība ar iesaistītajām ministrijām," teica T.Koķe, ar teikto domājot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, kā arī Satiksmes ministriju.
Veselības ministra I.Eglīša pirmā ziņa medijiem bija par iecerēto Veselības ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru likvidēšanu, izveidojot četras veselības nozari administrējošas tiešās valsts iestādē. Veselības ministrijas administratīvajās iestādes, kurās tagad ir ap 1300 štata vietu, paredzēts atbrīvot 327 darbiniekus. Veselības ministra sagatavotajā materiālā arī bija redzams, ka Igaunijā uz 1,34 miljoniem iedzīvotāju veselības nozares pārvaldes institūcijās strādā 950 darbinieki, bet Lietuvā uz 3,37 miljoniem iedzīvotāju — 2080 darbinieki. Līdz 2013.gadam paredzēts samazināt slimnīcu skaitu — 59 slimnīcu vietā paliktu tikai 24. Līdz 2010.gadam ir arī plānots samazināt gultu skaitu par 2000, ietaupītos līdzekļus novirzot ambulatoro dienestu un mājas aprūpes attīstībā. Ministrs atzina, ka arī veselības aprūpē atalgojums samazināsies par 20% pretēji sākotnējai apņēmībai nodrošināt, lai šis samazinājums nepārsniegtu 10%. Viņš arī nozarē strādājošajiem esot paskaidrojis, ka "mums ir jābūt šodien gataviem uz lielāku solidaritāti".
Pievieno komentāru