Mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde pēta ekoloģisko jūtību jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.

Darbos gleznotāja it kā savienojusi tālo un svešo – krāšņo un daudzveidīgo Latvijas dabas izjūtu ar Ķīnas glezniecībai raksturīgajām tušas līnijām, Rietumu sievietes pasauli ar Austrumu kultūras sievišķo daļu.

Izstādē māksliniece caur izšuvumu pievēršas mikrorajonu estētikai un ikdienas pieredzēm. Darbos ir izmantotas gan tradicionālās izšūšanas tehnikas, gan eksperimentāli materiāli - būvniecības un sadzīves priekšmeti, un autentiskas 602. sērijas fasādes flīzes no mākslinieces dzīvesvietas. Elīza Māra ir pirmā latviete, kas absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku.

Tiks izstādītas mākslinieces gleznas no privātām kolekcijām un tās pieejamas publiskai apskatei būs tikai šajā izstādē.  Darbu atlasē piedalījās arī pati māksliniece, vēloties parādīt personīgi nozīmīgas gleznas, kur katrai savs īpašs stāsts.

Ar šo izstādi PAiR turpina tradīciju piedāvāt Latvijas māksliniekiem, kuri pārstāvējuši valsti Venēcijas biennālē, iespēju rādīt savus darbus arī Latvijā — atklājot tos jaunā kontekstā un padarot mākslu pieejamāku vietējai auditorijai.

Izstādes nosaukums aizgūts no latīņu valodas – modus operandi, kas tulkojumā nozīmē darbības veids jeb rīcības modelis. Šajā izstādē Gunta Krastiņa ar glezniecības metodēm pēta cilvēka rīcības iekšējos motīvus un izvēles mehānismus, atklājot individuālo pašatklāsmi un tās nozīmi dzīves mērķu sasniegšanā. Māksliniece aicina apmeklētājus pārdomāt, kā katrs pats veido savu ceļu - apzināti vai neapzināti, vadoties pēc pieredzes, vērtībām vai iekšējas stratēģijas.

Atklāta gleznotājas Ilzes Raudiņas darbu izstāde APCERE, kas aptver mākslinieces 25 gadu aktīvas mākslinieciskās darbības posmu kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2000. gadā līdz mūsdienām.

Skatāma Diānas Janušones personālizstāde Laiks, kas izjauc struktūras. Tēlnieci un tekstilmāķslinieci Diānu Janušoni saista cilvēka identitātes meklējumi, sociāli, sabiedrībai aktuāli notikumi ir tēmas. Izstāde ir vizuāla meditācija par telpu un ķermeni kā trausliem, mainīgiem nesējiem laika ritējumā. Māksliniece pievēršas cilvēka esībai, attiecībām starp fizisko klātbūtni, vidi un atmiņu, meklējot veidus, kā atklāt pārejamības pieredzi caur materiālu un formu.

Ventspils muzejs kopš 2004.gada rīko radošo konkursu tāmnieku dialektā Pe mums ventiņes. Pavisam jau notikuši 7 konkursi, to autori nākuši no Ziemeļkurzemes. Rakstnieka Herberta Dorbes muzejā glabājas Ancē, Māteros - Ugālē, Užavā un Popē lietoti sarunvalodas vārdi.

Jau piekto gadu mākslas telpa Aminori piedāvā aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras jaunās paaudzes ilustratoru veikumu. Būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistrantūras studentu izstāde Ir laiks. Šī izstāde ir atvērts mehānisms, kurā skatītājs var ielūkoties domāšanas kustībā, ilustrācijas tapšanā un laikā kā vizuālā materiālā.

Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde Maģiskais vīruss Valmieras muzejā bija jau sen plānota, māksliniece tai īpaši gatavojās, veidojot jaunus darbus. Šī gada sākumā viņa diemžēl aizgāja mūžībā, jauno izstādi nepieredzot, bet atstājot to kā savu pēdējo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā.

Jūrmalas muzejs piedāvā vasaras izstāžu ciklu, sniedzot dziļu un daudzslāņainu ieskatu cilvēka garīgajā pasaulē un mākslas spēkā kā transformējošā pieredzē. Izstāde Magnētisms pēta iekšējā līdzsvara meklējumus, kur māksla kļūst par intuitīvu tiltu starp iekšējo un ārējo pasauli, savukārt Džemmas Skulmes 100 gadei veltītā ekspozīcija atklāj radošās personības spēju nepārtraukti mainīties, saglabājot identitāti un iedvesmojot cauri paaudzēm.

Galerija Māksla XO jau trešo reizi piedāvā vācu tēlnieka Bodo Korsiga jaunāko izstādi Vēlmju horizonti, kurā sev raksturīgā veidā galerijas izstāžu telpas pārveidos par paralēlām pasaulēm – spilgtām mākslinieciskām metaforām, kas atklāj viņa radošo praksi, pētot uztveri, apziņu un cilvēka eksistences dziļumus.

Rīga un visa Latvija seko līdzi, kā mūsu jaunieši gatavojas saviem dziesmu un deju svētkiem. Tie ir svētki, kad dzied, dejo un gavilē ne tikai cilvēks, bet arī daba. Tas gaišais, siltais laiks tik īss, ka to visu ir vēlēšanās pārvērst svētkos un tā krāšņi, ar vērienu nosvinēt. Kā daļu no šiem svētkiem jūt ne tikai tie kas dzied, dejo un muzicē, bet arī tie, kas glezno, veido, zīmē, proti tie, kas strādā vizuālajai mākslai.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 51 instrumenta apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.