Rīgas Krievu teātra izrādes Trolejbuss Ļubočka veidotāji
cenšas iedvesmot skatītājus ar domu, ka laime un mīlestība
mūs noteikti sagaidīs – ja ne šajā, tad nākamajā pieturā
Māksliniece Sarmīte Māliņa domas un emocijas ieplūdina materiālā. Viņas pārdzīvojuma kaisle ir formu skaistumā, tīrībā, skaidrībā. Šīs formas savā pašpietiekamībā neprasa neko
Valmieras teātra jauniestudējumā Romeo un Džuljeta režisore Inese Mičule nedod skatītājiem cerības jau no paša sākuma – uz skatuves valda nemainīgi drūma noskaņa
Fakts, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jauniestudējums Tartifs Sergeja Golomazova režijā zibenīgi kļuvis par kases gabalu, noteikti ir uzmanības vērts
Komponista Edgara Raginska un libretista Jāņa Baloža
kopdarbs Alfas Valtera Sīļa režijā ir pārsteidzošs
dokumentālā teātra pārcēlums mūzikas valodā, sapludinot žanru robežas
Esam liecinieki Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra zelta
sezonai, kurā kolektīvs, kaut arī palicis bez mājām, sevi
apliecina mākslinieciski spoži sadarbībā ar ievērojamiem
diriģentiem un solistiem
Pēc Venēcijas biennāles 60. starptautiskās mākslas
izstādes Svešinieki visur aplūkošanas gribot negribot ir jādomā par zināma jauna meinstrīma tapšanu, kurā prevalē koši eksotiska lietišķā māksla. Venēcijas biennāles ekspozīcijas būs atvērtas līdz 24. novembrim
Alvis Hermanis savos pēdējo gadu darbos apliecina, ka izrādes saturam nebūt nav "jāemancipējas" no tā literārā pamata. Šķiet, to apliecināt ir viens no režisora nolūkiem
Diriģents Vladimirs Jurovskis un režisors Tobiass Kracers Minhenē ir iestudējuši Riharda Vāgnera Reinas zeltu. Tā ir grandioza, metafiziska traģikomēdija, kurā katra nots un katra asara ir teatrāli jaudīga
Pārliecinoši, spilgti un tēlaini. Altiste Santa Vižine, diriģents Vasilijs Sinaiskis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un kamermūzika – oktobra koncertdzīves virsotnes
Festivāla Patriarha rudens izrādēs jaunie aktieri lauž ceturto sienu, vēršoties pie skatītāja. Cerams, ka šis talantīgo cilvēku kopums atradīs gan savu teātri, gan auditoriju
Artura Bērziņa jaunākās izstādes darbu izkārtojumā var
nolasīt zināmu dramaturģisku virzību no kārtības uz haosu un
atkal vismaz kārtības nojausmu noslēgumā