Raksti / Diena / Raksti / Diena

Publikācijas

Šmita mājas meklējot © DIENA

Ir atlicis mazāk nekā mēnesis, līdz agrā 27. jūnija rītā Bufalo Alberts Šmits (18) kļūs par visu laiku augstāk draftēto Latvijas hokejistu Nacionālajā Hokeja līgā (NHL). Sezonas laikā viņa akcijas ir kāpušas neticami ātri, šobrīd visai droši ierindojot sportista izredzes tikt izvēlētam pirmajā desmitniekā, taču, tieši cik augstu izdosies tikt, Sporta Avīzei palīdzēja pētīt trīs prominenti drafta eksperti no Ziemeļamerikas.

Ar aizrautu elpu © DIENA

Nesen Google Trends salīdzināju Pasaules kausa izcīņu Katarā, kas nebija vienprātīgi vērtēts notikums, risinājās specifiskā laikā un specifiskā pasaules valstī, ar citiem pasaules notikumiem. Pasaules kauss futbolā pēc datiem uzrādīja fantastisku pārsvaru pār jebkuru globālo notikumu. Mēģināju salīdzināt ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ar Hamās teroristu iebrukumu Izraēlā, pāvesta nāvi, olimpiskajām spēlēm un vairākām citām lietām, kas man nāca prātā un šķita sprādziena veida notikumi. Tomēr statistika rādīja, ka nekas nespēj līdzināties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram. Izvairos no secinājuma, cik tas ir samērīgi – tā vienkārši ir.

Pazudušo dēlu atgriešanās © DIENA

Ir ļoti ticams, ka 2028. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs Latvija debitēs pie mums mazpazīstamajā airēšanas slalomā, jo kopš šīs sezonas savu dzimteni pārstāvēs nesenais pasaules U23 vicečempions. Kurts Ādams Rozentāls (23) ir latvietis, kuru dzīve bērnībā aizveda uz Lielbritāniju. Tieši tur viņš pievērsās airēšanai un šīs valsts sastāvā guva savus līdz šim lielākos panākumus, tomēr tur arī viņu piemeklēja skandāls, kas licis atgriezties mājās. Tagad sportists ir apņēmības pilns sasniegt līdz šim neaizsniegtas virsotnes. Visaugstākos mērķus airēšanas slalomā izvirzījis arī jaunākais brālis Klāss Francisks Rozentāls (20), kurš zem dzimtenes karoga startē jau vairākus gadus, bet šoreiz ģimenes stāstu iepazinām sarunā ar Kurtu Ādamu.

Enerģija kā vulkānam © DIENA

Kaut savulaik visā Latvijā bija iemantojis īpatnēja trenera slavu un arī šobrīd pāris stundu paietu, kamēr viņš dramatiskā stilā izstāstītu visus gadījumus, kuros, kā pats saka, tikko paglābies no nāves, vieglatlētikas trenera Māra Grīvas ieguldījums gan titulētu audzēkņu, gan gluži vienkārši labu cilvēku izaudzināšanā ir milzīgs. Pirms 46 gadiem viņš līdz olimpiskajam zeltam aizveda šķēpmetēju Daini Kūlu, tomēr visu spēcīgu sportistu uzskaitījums būtu ļoti garš un to vidū ir arī četri paša bērni.

Formulas 1 identitātes krīze © DIENA

Jaunie 2026. gada Formulas 1 tehniskie noteikumi tika diskutēti, apspriesti, izstrādāti un kritizēti jau sešu gadu garumā, tomēr jau pēc pirmajām trim šīs sezonas sacīkstēm FIA, FOM un visas komandas atkal sēdušās pie sarunu galda un lēmušas par būtiskām pārmaiņām noteikumos. Kā un kāpēc Formula 1 ir nonākusi tik absurdā un neapskaužamā situācijā, un vai tiešām ir izredzes glābt čempionātu pēc tik polarizējoša un strīdīga sezonas sākuma?

Viņa aizgāja. Viņa atgriezās. Saruna ar svarcēlāju Rebeku Ibrahimu © DIENA

Karjeru noslēgt 22 gadu vecumā ir nepareizi, uzskata visu laiku latvijas labākā svarcēlāja Rebeka Ibrahima (27). Pirms sešiem gadiem viņa iemīlējās, bet nesaņēma tajā atbalstu no treneriem, kaut pati uzskata, ka šādi priecīgi jaunumi snieguši motivāciju trenēties pat vēl vairāk. Kad kā ķirsītis uz kūkas sekoja Tokijas olimpisko spēļu pārcelšana par gadu, ventspilniece savu līdzšinējo dzīvi nogrieza kā ar nazi un pazuda no publiskās vides. "Nevaru pateikt, ka no sporta aizgāju ar prieku – tas notika ļoti negaidīti un ātri, tāpēc nebiju tam gatava," saka sportiste, kura pērn savās atgriešanās sacensībās izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā. Kaut šobrīd atlabst pēc abu ceļgalu operācijām, viņa ir apņēmības pilna kvalificēties Losandželosas olimpiskajām spēlēm, kas nozīmētu atgriešanos zem pieciem apļiem pēc iespaidīgu 12 gadu prombūtnes.

Neierasti vēls pavasaris © DIENA

Pirms desmit gadiem 16. maijā pasaules hokeja čempionāta grupu turnīrs atrastos jau pusceļā un pamazām parādītos arī lielāka skaidrība par Latvijas izlases perspektīvām (vai to neesamību) ceturtdaļfināla sasniegšanai, bet dažos gadījumos vietu sadalījums grupās jau būtu zināms, toties šogad šajā datumā mūsu valstsvienība aizvadīs savu pirmo spēli, tiekoties ar mājiniekiem – Šveices izlasi.

Viens no spēcīgākajiem latviešiem. Saruna ar hokeja izlases aizsargu Ralfu Freibergu © DIENA

Savu desmito hokeja pavasari Ralfs Freibergs (34) sagaida Latvijas izlases kapteiņa asistenta statusā. Lai gan uzskatāms par valstsvienības pamatvērtību, pats aizsargs norāda, ka viņam nekad nav bijusi 100% pārliecība par stabilu vietu pamatsastāvā un katru pavasari sava vieta jāizcīna no jauna. Šādi bija arī olimpiskajās spēlēs Milānā, kur izšķirošo spēli pret Dāniju vajadzēja vērot no tribīnēm. Tomēr Ralfs uzsver, ka labprātāk pasaules čempionātā spēlētu pret Kanādas vai ASV lielākajām zvaigznēm nekā otro vai trešo Nacionālās hokeja līgas (NHL) maiņu spēlētājiem. Savukārt ārpus ledus laukuma viņš izvirzījis mērķi pacelt intereses par hokeju līmeni Latvijā.

Ilgtermiņa redzējums © DIENA

Vēl pavisam nesen Latvijas sieviešu futbola izlase atradās Nāciju līgas zemākajā līmenī, taču šobrīd tā jau spēlē starp Eiropas 32 spēcīgākajām komandām un mērojas spēkiem ar kontinenta eliti. Šo izrāvienu īsā laikā devušas drosmīgas pārmaiņas – jauna galvenā trenere Liene Vāciete un jaunas līderes laukumā. Izlasē sevi skaļi piesaka gan Anglijā rūdītā kapteine Monika Estere Štube, gan 17 gadus vecā Gabriela Annija Andersone, kura jau debitējusi Itālijas A sērijā, kamēr vārtos arvien drošāk nostiprinās Elza Renāte Strazdiņa. Straujā paaudžu maiņa un augošais profesionāļu skaits liek runāt ne tikai par veiksmīgu rezultātu, bet arī jaunu Latvijas sieviešu futbola attīstības posmu.

Sportošana nebeidzas ar jaunību © DIENA

Mēs daudz runājam par to, kā panākt, lai jaunieši sporto. Krietni mazāk – kā panākt, lai viņi nepārstāj sportot. Gandrīz par ikdienišķām ir kļuvušas diskusijas, kas postulē jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu. Ziņas atspoguļo, ka jauniešiem ir grūtības izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus, gan iestājoties iekšlietu, gan aizsardzības struktūrās. Taču vai problēma patiešām slēpjas tikai jaunatnē? Dati liecina, ka arī pieaugušo sabiedrība ir nepietiekami fiziski aktīva. Piemēram, pēc Eirobarometra datiem, tikai aptuveni trešdaļa Eiropas iedzīvotāju sporto vismaz reizi nedēļā, turklāt Latvijā regulāra sportošana ir vēl retāka. Līdzīgi arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka būtiska sabiedrības daļa nesasniedz minimālās fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

Biatlona sākuma varonis © DIENA

Latvijas biatlonisti šogad pasaules junioru čempionātā beidzot atgriezās uz goda pjedestāla, pārtraucot vairāk nekā četrus gadu desmitus ilgušo pauzi. Taču šī stāsta sākums meklējams vēl agrāk – laikā, kad sporta veids vēl bija tālu no mūsdienu precizitātes un Latvijas atlēti tikai veidoja savu vietu pasaules kartē. Ar trim pasaules junioru čempionāta zelta godalgām pirmais to iezīmēja Jānis Čaurs, kļūstot par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čempioniem, tomēr arī pilnvērtīgi piedzīvojot sistēmas skarbo pusi.

Nozagtie svētki © DIENA

Aptuveni pēc diviem mēnešiem, 11. jūnijā, Mehiko sāksies 2026. gada Pasaules kauss futbolā. Turnīrs, kam sākotnēji bija milzīgs potenciāls kļūt par absolūti leģendāriem svētkiem, nu ar katru mēnesi izskatās arvien šaubīgāk un šaubīgāk. Sportiski visam ir jābūt kārtībā un noteikti arī šoreiz piedzīvosim kādu mirkli, par ko futbola pasaule runās vēl ilgi, taču ārpus laukuma problēmu netrūkst. Primāri jau ASV, kas šobrīd liek uzdot pamatotus jautājumus, vai ilgi gaidītais sapnis līdz turnīra sākumam nebūs kļuvis par īstu murgu. Sporta Avīze arī klātienē aplūkoja turnīra norises vietā valdošo noskaņojumu.

Futbola līdzjutēji, izdzirdot Eindhovenas pilsētas nosaukumu, uzreiz iedomājas vienu no Nīderlandes titulētākajām komandām PSV, bet ar sportu nesaistītiem cilvēkiem galvenā asociācija varētu būt sadzīves tehnikas giganta Philips ražotne, savukārt Latvijas hokeja faniem, it īpaši tiem, kuri dzimuši jau neatkarīgās valsts laikā, ar šo pilsētu diez vai saistās kādas atmiņas. Tomēr Eindhovenā noticis viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas hokeja vēsturē – tieši pirms 30 gadiem šajā pilsētā hokeja izlase triumfēja pasaules čempionāta pirmajā divīzijā jeb B grupā un izcīnīja ilgi gaidīto ceļazīmi uz elites divīziju, kurā Latvija spēlē vēl joprojām.

Domājot par Rīgas Dinamo un tā laiku Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), ir varbūt vien daži zīmīgāki spēlētāji par vārtsargu Krisu Holtu. Iespējams, daudziem tas piemirsies, taču viņš Latvijā pavadīja tikai divas sezonas, bet principā uz visiem laikiem ierakstīja savu vārdu to cilvēku atmiņās, kuri šos gadus piedzīvoja klātienē. Krisa laiku Rīgā raksturoja ne tikai lielisks sniegums laukumā, bet arī dažādas aktivitātes ārpus tā, turklāt, kā izrādās, pietrūka tikai viena saņemta faksa, lai viņu ar Latviju saistītu daudz, daudz ciešākas saiknes.

Olimpiskās spēles ir vieta, kur iet uz maksimumu un riskēt, līdz ar to sportistiem nereti jāstartē arī traumētiem. Lielai daļai šādu olimpiešu savus mērķus sasniegt neizdodas, savukārt citi, spītējot kavēkļiem, gūst dzīves spilgtākās emocijas. 20 gadus pēc sava pirmā šorttreka treniņa Roberts Krūzbergs Milānā izcīnīja neatkarīgās Latvijas pirmo ziemas olimpisko medaļu ārpus renes sporta, kaut jau pašā pirmajā skrējienā traumēja ceļgala saiti. Kad emocijas par vēsturisko godalgu nedaudz nosēdušās, ventspilnieks turpina cerēt, ka izcīnītais panākums palīdzēs jau tuvākajās nedēļās atbildīgajām personām pieņemt lēmumu par šorttreka treniņa centra izveidi Latvijā.

«Dzīve raiba kā dzeņa vēders,» atzīst Jānis (80), kas pusi sava mūža bez baznīcas nespēj iedomāties. Imantas krusttēvs – tā viņu iesauca priesteris, kad Jānis, tolaik būdams veikala apsargs, uz baznīcu nāca ādas jakā. Pie Svētā vakarēdiena viņš Jāni laiž bez garas grēksūdzes – tik labi pazīst sava garīgā bērna dvēseli. Baznīca viņam nav ārišķība. Tā ir dvēseles barība, bez kuras dzīvei nav ne jēgas, ne skaistuma, ne turpinājuma mūžībā.

Kalendārs

	Jūnijs, 2026
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30	1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.

Šodien