Elektroniskās adreses likums risina tikai attiecības starp personu un valsti.
Policejiskā vai nepolicejiskā valstī, bet arī uzņēmumiem reizēm ir jāzina klienta deklarētā adrese, piemēram, lai nosūtītu vēstuli par parāda esamību. Citādi nevar sākt parāda piedziņas procesu/iekļaušanu parādnieku datu bāzēs.
Var būt persona ar deklarētu dzīvesvietu, bet bez reālas dzīvesvietas un otrādi - persona ar reālu dzīvesvietu, bet bez deklarētas dzīvesvietas. Policejiskajai valstij nekāda pilsoņu kontrole pa kamerām nav izdevusies.
Tuvākajā laikā būtu jāpārskata Dzīvesvietas deklarēšanas likums, jo persona "sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību" saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu var būt arī pa ē-pastu un zūd jēga fiziskajai dzivesvietai. Pašlaik, pa lielam, Dzīvesvietas deklarēšanas likums tiek izmantots ne tam likumā noteiktajam mērķim, bet gan, lai varētu aprēķināt administratīvajā teritorijā dzīvojošo cilvēku skaitu un lai varētu noteikt nodokļu apmēru, kas pēc būtības ir nepareizi.
Firma, kurai bija uzticēts izplatīt paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņiem, tos izplatījusi aptuveni pusei adresātu. Cik un kas paziņojumus nesaņēma, noskaidrot neesot iespējams.
Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.
4 komentāri
Aldiss
haoss un kontrole
Enģeļā viesis
Alberts