Tas ir vienkāršs, bet spēcīgs dzēriens ar bagātu vēsturi, gadsimtiem ilgi kalpojis kā siltuma, drosmes un veselības simbols. Tiesa, mūsdienu izpratnē šo dzērienu vairs nevar uzskatīt par veselīgu, taču noteiktos apstākļos un ar mēru tas var sniegt subjektīvu labsajūtu.
Kas tas ir?
Groks ir karsts alkoholisks dzēriens, kura pamatā tradicionāli ir rums, karsts ūdens un cukurs, nereti papildināts ar citrona sulu un garšvielām. To pasniedz karstu, un tas ir pazīstams ar savu sildošo efektu un izteiksmīgo, bet ne sarežģīto garšu.
Kā un kad radies?
Groka izcelsme meklējama XVIII gadsimtā Lielbritānijas karaflotē. Tajā laikā britu jūrniekiem ikdienā tika izsniegta ruma deva.
Lai samazinātu alkohola patēriņu un disciplīnas problēmas uz kuģiem, admirālis Edvards Vernons 1740. gadā pavēlēja rumu atšķaidīt ar ūdeni. Vernons bija pazīstams ar iesauku Old Grog – tāpēc ka valkāja no grogram (rupjš, šķiedrains, stingrs audums, kas vēsturiski izmantots izturīga apģērba izgatavošanai) šūtu apmetni. Leģenda vēsta, ka tieši no šīs iesaukas cēlies dzēriena nosaukums – grog (groks).
Drīz vien jūrnieki sāka pievienot dzērienam citrona vai laima sulu, kas ne tikai uzlaboja garšu, bet arī palīdzēja cīnīties ar skorbutu – slimību, ko izraisa C vitamīna trūkums organismā. Mūsdienās tā sastopama reti, bet vēsturiski bijusi ļoti izplatīta, īpaši jūrnieku vidū, jo ilgajos jūrasbraucienos nebija pieejami svaigi augļi un dārzeņi, uzturā dominēja sālīta gaļa, sausiņi un graudi.
Tikai XVIII gadsimtā tika pierādīts, ka citrusaugļi novērš skorbutu, tāpēc tie sāka parādīties jūrnieku uzturā (tostarp arī grokā). Tā groks kļuva par neatņemamu jūrniecības kultūras sastāvdaļu.
Kā gatavo?
Mūsdienās groku bieži gatavo arī ar melno tēju, kas padara garšu dziļāku un bagātīgāku, taču sākotnējais variants sastāvēja tikai no ruma, ūdens un cukura. Tēja grokā parādījās vēlāk, galvenokārt tāpēc, ka britu flotei bija viegla piekļuve tējai no Indijas un Ķīnas. Tēja uzlaboja dzēriena garšu un padarīja to mīkstāku. Karsta tēja bija drošāka dzeršanai nekā dažkārt piesārņots ūdens.
Klasiskā groka pagatavošana ir vienkārša un neprasa sarežģītas iemaņas.
1. Uzvāra ūdeni vai melno tēju.
2. Krūzē vai karstumizturīgā glāzē ielej rumu.
3. Pievieno uzvārīto un nedaudz atdzesēto ūdeni (parasti attiecībā 1:2 vai 1:3).
4. Pievieno cukuru vai medu pēc garšas.
5. Iemaisa citrona vai laima sulu.
6. Ja vēlas, pievieno garšvielas – kanēli, krustnagliņas, muskatriekstu.
7. Pasniedz, pēc izvēles pievienojot ingveru, apelsīna miziņu.
Atkarībā no receptes rumu var aizstāt arī ar viskiju vai brendiju, taču klasiskais groks vienmēr balstās uz rumu.
Kādos gadījumos dzer?
Groku visbiežāk dzer aukstā laikā, lai sasildītos, pēc ilgas uzturēšanās ārā, ziemas vakaros mājās vai pie kamīna. Reizēm to pasniedz arī kā tautas līdzekli saaukstēšanās sākumā (tiesa, lietot vajadzētu ar mēru).
To parasti pasniedz karstu, krūzē vai biezā stikla glāzē. Malko lēni. Groks nav dzēriens, ko dzer steigā – tas vairāk saistīts ar mieru, siltumu un atmosfēru.
Kopējais secinājums – groks ir vairāk nekā tikai alkoholisks dzēriens – tas ir vēsturisks simbols, kas apvieno jūrniecības tradīcijas, praktiskumu un siltumu ziemā. Vienkāršs sastāva ziņā, bet ar bagātu stāstu – šis dzēriens joprojām ir aktuāls gada aukstajās dienās.