Bieži vien tiek atgādināts, cik populārs nu jau sabrukušās PSRS robežās savulaik ir bijis kāds cienījams un ražīgs latviešu komponists, saukts par Maestro. Šķiet, pat šis neoficiālais tituls Raimondam Paulam izdomāts un ar lielo burtu ticis iedots Krievijā, nevis Latvijā, bet ieradumiem, ko var arī paaudzēs pārmantot, ir liels spēks – Raimondu Paulu par Maestro joprojām dēvē arī latvieši. Tomēr leģenda par kādas Latvijā ierakstītas plates rekordlielas tirāžas nonākšanu sazin cik miljonos milzīgās PSRS dzīvokļos, skolās un kultūras namos stāsta par Jāņa Lūsēna grupas Zodiac 1980. gada instrumentālās mūzikas plati Disco Alliance.
Ar gleznotājas Frančeskas Kirkes futūristiski kosmiski krāšņo dizainu plate Disco Alliance izcēlās pārējo vidū arī vizuāli. Albuma pārdoto eksemplāru daudzums – skaidrs, ka miljoni, bet cik? – tas dažādos avotos atšķiras, un šiem skaitļiem arī maz ticamības. Gan jau PSRS skaņuplašu firmas Melodija daudzajās fabrikās pieražoja klāt, cik vajadzēja, īpaši neatskaitoties par apjomiem. Vismaz mūzikas autors un izpildītājs Jānis Lūsēns nekādā pasakainā bagātībā iedzīvojies neesot, kā tam vajadzēja notikt, ja viņa mūziku tiražē miljonos, atskaņo olimpiskajās spēlēs, izmanto televīzijā un filmās... Astoņdesmito sākumā uz plašu veikaliem jau piestaigāju, bet šo plauktos netiku redzējis, tātad, par spīti visiem miljoniem, tā aizvien bija deficīts. Aizņēmos Disco Alliance no radiem, lai pārrakstītu magnetofona lentē.
Šī mūzika skan labi joprojām, un bieži kaut ko no tās uzlieku arī savās dīdžeja gaitās. Pēdējās desmitgadēs šie ieraksti izdoti arī kompaktdiska formātā (arī ar autora mūsdienās veidotiem remiksiem). Tagad tie ir pieejami straumēšanas platformās. Arī šajā gadsimtā Zodiac ar daļu šīs instrumentālās programmas Jāņa Lūsēna vadībā atjaunotā sastāvā sniegusi koncertus gan Latvijā, gan Krievijā, kamēr turp braukt vēl nebija tik liels kauns kā tagad.
Īsa vēsture. Kad septiņdesmito gadu beigās Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Mūzikas akadēmijas) studentu instrumentālā progroka grupa Arka sāka ierakstīt savu pirmo albumu, muzikālu domstarpību dēļ no tās aizgāja Juris Kulakovs, lai izveidotu Pērkonu. Jāņa Lūsēna vadībā Arka pārtapa par Zodiac un spēlēja elektronisko mūziku diskostilā. Toreiz te nekā tāda nebija – Zodiac šo robu meistarīgi un lieliski aizpildīja, lai varētu spēlēt vietējo un nebūtu vienmēr jāklausās franču Space, kad gribas "kaut ko tamlīdzīgu".
Sestdien, 23. maijā, kultūras telpā Hanzas perons ir gaidāms īpašs koncertcikla Brīnumu laukums notikums – Zodiac pirms teju pusgadsimta ieskaņotā albuma Disco Alliance mūziku ar savu grupu spēlēs pasaulslavenais somu elektronikas, džeza un avangarda komponists, saksofonists un multiinstrumentālists Džimijs Tenors. Viņš Latvijā ir bijis jau vairākas reizes, un katra ir bijusi citāda. 1999. gadā somu talanta pirmais koncerts, kuru rīkoja tolaik aktīvais Ervīns Zants, notika kafejnīcā Andalūzijas suns ļoti intīmā gaisotnē. Džimijam bija daudz šampanieša un sintezators Roland ar aizlīmētu "R" burta ļipiņu, lai sanāktu Poland. 2001. gadā Rīgas Kongresu namā māksliniekam un viņa grupas mūziķiem pievienojās orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā. Septiņus gadus vēlāk Rīgas mākslas telpā Džimijs Tenors muzicēja kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē. Savukārt 2013. gada festivālā Positivus Salacgrīvā koncerts ar džeza grupu notika naktī uz skatuves jūras krastā – toreiz pūta vējš un smiltis gāja pa gaisu. Džimijs Tenors uzstājās arī Ventspilī.
Neilgi pirms gaidāmā koncerta Hanzas peronā sazinājos ar Džimiju Tenoru e-pastā, kura adrese atgādina mūziķa īsto vārdu – Lasi Lehto.
Kad tikāmies pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta kafejnīcā, kurā notika jūsu pirmais koncerts Rīgā, stāstījāt par savu vēlmi iegādāties vecus padomju sintezatorus.
Jā, es meklēju jebkādus padomju sintezatorus, jo man jau bija Ritm-2 – monofonisks sintezators, ko nopirku Tallinā. Tā ir lieliska mašīna, no kuras nāk ārā tik dīvainas skaņas, kādas es nekur citur noteikti nevarētu dabūt. Esmu ļoti daudz samplējis šī sintezatora skaņas un joprojām izmantoju to savā mūzikā. Domāju, ka toreiz īpaši meklēju polifonisko sintezatoru, kas bija kā Roland Juno kopija vai kaut kas tamlīdzīgs.
Vai iepriekš zinājāt kaut ko par latviešu un padomju mūziku?
To nemaz nebija tik viegli atrast. Es zināju komponistu Eduardu Artemjevu pēc viņa skaņu celiņa Andreja Tarkovska filmai Solāris (1972). Pirms kādiem sešiem gadiem pat braucu uz muzeju Maskavā aplūkot un papētīt to sintezatoru, kurš pārvērš gaismas viļņus skaņās un kuru Artemjevs izmantoja Solāris.
Savulaik viens neredzīgs latviešu dīdžejs, vārdā Mario, kuru intervēju, pēc fotosesijas lūdza atsūtīt viņam bildes. Ar kolēģi fotogrāfu samulsām, un tad Mario sāka demonstrēt, kā "skatās" bildes, pārvēršot tās skaņās. Redzīgajiem tas nekad nebūs līdz galam skaidrs, bet tikai tādā veidā viņš var "ieraudzīt" kaut ko, kas nav taustāms.
Pasmaržojams arī ne. Jā, ekrāns ir pagalam muļķīgs izgudrojums. Ej nu uzmini, kas uz tā redzams. Bet varbūt tur tā sāls, ka nekā no tā, ko ekrānā redzam mēs, īstenībā nemaz nav? Kāpēc jāredz visādas falšas lietas?
Grupas Zodiac leģendārā albuma Disco Alliance (1980) vāku rotā gleznotājas Frančeskas Kirkes darbs
Dzirdēju, ka jums Zodiac plate Disco Alliance esot jau bijusi pazīstama.
Man pašam nemaz nebija tā albuma. Mana sieva Titi ir dīdžejs, un viņa ir spēlējusi to gadiem ilgi savos setos. Šim albumam ir pat tāds kā nosacīta kulta statuss Somijā – daži dīdžeji šo to no tā spēlē regulāri. Domāju, iepriekš nebiju dabūjis Disco Alliance, jo tikt pie tā ir diezgan grūti. Starp citu, arī plates vāks man ļoti patīk. Ne tikai man – mēs visi dievinām šo mākslas darbu! Pats jaukākais – ir brīva vieta fantāzijai un iztēlei, jo, skatoties tajā, ir grūti saprast, kas tur vispār notiek. It kā kaut kādas pazīmes varētu liecināt, ka citplanētieši, bet līdz galam arī tas nav skaidrs. Šāds albuma dizains ir ļoti liela pievienotā vērtība.
Kad Hanzas perona mākslinieciskais vadītājs Miks Magone man piedāvāja šo projektu – spēlēt Zodiac mūziku –, es biju nedaudz skeptisks, jo man nebija ne jausmas, par ko viņš runā. Kad es par to ieminējos Titi, viņa bija sajūsmā, un, kad šo mūziku atkal izdzirdēju, uzreiz atpazinu no viņas setiem.
Vai saklausāt arī līdzības ar franču grupu Space?
Par skanējumu runājot, protams, tas kaut kādā ziņā izklausās līdzīgi grupai Space. Es domāju, ka ap to laiku daudzi cilvēki izmantoja līdzīgas skaņas. Ļoti tiešas, neapstrādātas sintezatoru skaņas, gandrīz naivas. Dzīvās bungas, arī ierakstītas tieši tā, kā tās skan. Šāda skaņa ir laba klubiem. Kāpēc ne? Cilvēki aizvien grupās izmanto bundziniekus. Saprogrammētas bungas izklausās garlaicīgi, bet dzīvās bungas ir labs un saprotams variants. Lai elektroniskajā mūzikā dabūtu mehāniski radītas sitienu skaņas sajūtu, ritms ir jāsinhronizē ar kaut kādām skaņām no sekvencera. Es nezinu, kā Zodiac to darīja. Visticamākais, bundzinieks spēlēja ar sekvenceru austiņās. Katrā ziņā mēs nespēlēsim ar sekvenceru vai jebkādu iepriekš sagatavotu "kliku"…
Koncertā Hanzas peronā izmantosim vairākus sintezatorus, nedaudz saksofonu un trombonu, kā arī bungas un basu. Bundziniekam ir arī elektroniskie "tomi". Mēs visi dziedāsim. Zinu, ka Disco Alliance ir instrumentāls albums, tomēr, ja uzmanīgi ieklausās, vietām var saklausīt arī balsis.
Džimijs Tenors
Hanzas peronā 23.V plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 35–45