Darbi rosina jautājumus: vai tukšums ir klusums vai pārpilnība, industriālie elementi atsvešina vai tuvina? Varbūt, kā to ierosinātu franču filozofs Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard) grāmatā Simulacres et Simulation (1981), mēs šeit sastopamies ar simulāciju — nevis realitātes attēlojumu, bet tās pašas struktūru bez centra, bez oriģināla. Un, ja tā, tad jautājums vairs nav ko tas nozīmē?, bet gan kā mēs šajā nozīmju neesamībā orientējamies?.
Nosaukums TP054K-01xG funkcionē kā kods — neizskaidrojošs, vizuāli uztverams kā patstāvīga kompozīcija, bet vienlaikus iezīmējošs klātbūtni konkrētā laikā un telpā, atstājot interpretāciju atvērtu.
Alīna Burlakova (1992) ir starpdisciplināra māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas absolvente. Studējusi arī Ungārijā un Basku Zemē. Piedalās vietējās un starptautiskās izstādēs, strādā glezniecībā, performancē un eksperimentālajā mūzikā — Tabula Rasa, velooperā Kurzemes Šveicē u.c.
Viktorija Galkina (1988) ir laikmetīgā māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības maģistrantūras studente. Studijas papildinājusi Grieķijā, Ungārijā un Horvātijā. Viņas prakse balstīta materiālu izpētē un starpkultūru pieredzē; piedalās izstādēs un darbojas arī kino mākslas jomā.