Cikla tematika ir klasisko un reliģisko mītu interpretācijas, citāti no mākslas vēstures - Ieva, Medūza, Lēda, Lukrēcija, Trīs Grācijas, Dionīsa balle u. c. Mana līdzšinējā glezniecība balstās dziļā un patiesā interesē par klasisko reālistisko glezniecību, taču māksla ir arī rotaļa ar sarežģītiem uzdevumiem, spēja šķietami nenopietni uzlūkot nopietno, tādēļ Atdzimšanas darbus caurstrāvo viegls humors.
Daži darbi atgādina reibuma stāvokli, neparasti skatītu realitāti pat provokāciju ar sievietes tēlu, kā galveno vēstījuma nesēju. Sievietes ķermenis ir viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, ar kura palīdzību tiek risināti personiski un būtiski jautājumi par sievietes lomu, lomas maiņu, sievietes ķermeņa ekspluatāciju un sievišķo pirmsākumu. Gleznās attēlotās sievietes ir koķetes, bērni, upuri, dēmoni un mātes. Tās ir emancipētas būtnes, kas spēj pasmaidīt gan par mūžsenajiem stereotipiem un klišejām ,gan par sevi.
Laika nogrieznis, kurā tapuši darbi, ir bijis ilgs un notikumiem piesātināts. Iedziļinoties ikvienā no atveidotajām varonēm, es attēloju uzkrāto pieredzi, mēģinu ielūkoties savas zemapziņas dzīlēs un nedaudz paironizēju.