Šī ir mākslinieces otrā personālizstāde Rīgas Latviešu biedrībā, un kopš iepriekšējās ekspozīcijas cikls ir būtiski paplašinājies, iegūstot jaunus, kultūrvēsturiski nozīmīgus portretus. Izstādes centrā ir lielformāta portreti, kuros attēloti dažādu paaudžu cilvēki – no bērnības līdz sirmam vecumam. Visus darbus vieno vizuāli simbolisks elements – atspoguļojošas saulesbrilles, kuru atspulgos redzamas Latvijas ainavas. Šis risinājums kļūst par metaforu skatienam un mīlestībai: tas, ko cilvēks mīl, atspoguļojas viņa acīs, šajā gadījumā-saulesbrillēs.
Cikla pamatā ir paralēle starp cilvēka dzīves ritējumu un dabas gadalaikiem. Pavasaris iemieso bērnību, vasara – jaunību, rudens – briedumu, bet ziema – dzīves noslēguma gudrību. Māksliniece uzsver, ka cilvēka mūžs, tāpat kā Latvijas daba, ir skaists un nozīmīgs katrā savā posmā.
Muzikantes glezniecībai šai gleznu ciklā raksturīga īpaša attieksme pret portretējamā psiholoģisko raksturojumu, kompozīciju un krāsu laukumu attiecībām. Atsevišķi darbi šai ciklā saglabā skices elementus, nepabeigtības sajūtu, kas akcentē dzīves procesa nepārtrauktību un dinamiku. Mūsdienīgās detaļas – apģērbs, aksesuāri, briļļu dizains – iezīmē konkrēto laikmetu un sasaista personisko ar laikmetīgo.