Māksliniece atklāj, ka izšuvumi kā porcelāna apgleznojumā interpretējams motīvs tehniskās realizācijas aspektā viņu ir nodarbinājis jau ilgāku laiku, un izstāde muzejā Rīgas Jūgendstila centrs radīja reālu vajadzību ar dažādu apgleznošanas tehniku palīdzību uzlikt uz traukiem to, kas parasti atrodas zem tiem vai aiz tiem.
“Baltos rišeljē, zilos, sarkanos vai krāsainos izšuvumus ķēdes dūrienā esmu centusies interpretēt tā, lai ar savu mākslinieces roku nesabojātu tiem piemītošo skaistuma alku naivitāti.” Māksliniece, atdarinot izšuvumus uz porcelāna, ir pievērsusies arī nosacītai apmāna mākslai, savukārt, izstādes nosaukums ir aizgūts no dvieļa gala izšuvuma ar dzejas rindām no Aspazijas dzejoļa Bakhanāle.