Ja Rainis bija Daugavas dziesminieks, tad Ojārs Vācietis – Gaujas: “Saule arī vairs nebija tā, kas vasarā – spožā, baltā, bet jau mazliet vara krāsā, un, staigājot pa Gaujmalas kraujām, likās, ka smaržo ne vien pļavas un dārzi, bet arī pati sarkanā saules gaisma,” (Ojārs Vācietis Tās dienas acīm, 1959)
Saules gaisma un dabas krāsas gleznotājam ir īpaši svarīgas, kad tiek gleznots plenērā. Ojāra Vācieša muzejā no 9. jūlija līdz 29. augustam izstādē Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju satikušies gleznotāji Laine Kainaize, Andrejs Bovtovičs, Aija Prince un Gunta Brakovska, lai dalītos ar saviem Gaujas stāstiem gleznās.
Māksliniece Gunta Brakovska stāsta: “Esmu rīdziniece, bet manas otrās mājas ir Carnikavā, netālu no Gaujas. Teiksmaini izlīkumojot savu upes ceļu no Vidzemes augstienes, Gauja brīva ieplūst Rīgas jūras līcī. Gauja mani saista glezniecībā kā skaista, noslēpumaina, viltīga upe, kuras mainīgā gultne, atvari un straumes prasījušas cilvēku dzīvības.