Arhitekti pārstāvēja paaudzi, kas dzimusi un augusi Latvijas brīvvalsts laikā, bet studijas uzsāka pēc Otrā pasaules kara. Par spīti okupācijai ieaudzinātie valsts jauncelsmes ideāli spilgti izpaudās arhitektu radītajos projektos un personīgajā pārliecībā. Šēnbergi izcēlās ar racionālām, rūpīgi pārdomātām un iespējami kvalitatīvi celtām ēkām. Šīs paaudzes arhitekti bija pārliecināti modernisti, kas sevi apzināti tā pozicionēja pat vēlākos gados, kad arhitektūrā ienāca nākamās stilistiskās tendences – reģionālisms un postmodernisms.
Ainas Šēnbergas radošo darbību ietekmēja padomju sistēmas attieksme pret sievieti – arhitekti. Lai arī komunistiskais režīms oficiāli sludināja dzimumu līdztiesību, sadzīvē arhitektēm bija daudz grūtāk realizēt savus projektus un uzņemties vadību darbā pie lielāka mēroga objektiem. Līdzīgi kā citās padomju republikās, arī Latvijā laulāto radoša sadarbība nereti kļuva par arhitektes profesionālo stratēģiju. Tāpēc Ainai un Edgaram ir gan kopīgi projekti, gan daudz savstarpēju radošu aizguvumu.
Atlasītie objekti raksturo Šēnbergu radošā rokraksta līdzības un atšķirības, arhitektu sadarbību un savstarpējos iespaidus, kā arī karjeras attīstību un virzību no domubiedru līdz konkurentu statusam ne vien profesionālajā, bet arī personīgajā dzīvē. Tam ļauj izsekot sešas tematiskas sadaļas, kas savstarpējā salīdzinājumā atklāj katra arhitekta laikā no 50. gadu beigām līdz 80. gadiem radītos projektus.