Izstāde tiek realizēta, lai, valsts simtgadē, atcerētos un pieminētu tos ļaudis, kuri ļāvuši tapt neatkarīgai Latvijas valstij. Tie nav cilvēki, kuru uzvārdi tiek publiski daudzināti. Vairumā gadījumu tie ir nezināmie varoņi. Izstādes pamatā ir projekts Mans varonis, kura mērķis bija uzrunāt Latvijas sabiedrību, aicināt izzināt savas dzimtas vai novada vēsturi, uzmeklēt informāciju par savas dzimtas vai novada varoni, kurš ir piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās un vēlākajās Brīvības cīņās par Latvijas valsts izveidi. Šī projekta ietvaros izveidota mājas lapa www.mansvaronis.lv, kur ikviens ir aicināts dalīties ar savu stāstu, kā arī iepazīties ar citu pievienotajām liecībām. Tā, piemēram, Jānis Brikmanis, kura tēvs piedalījies Pirmajā pasaules karā un kurš pats intervējis Brīvības cīņu dalībniekus, atceras 8. strēlnieku pulka žēlsirdīgās māsas Elzas Meņģeles stāstīto: “Vieglāk ievainotie nāca paši vai rāpus atstāja karalauku – cīņu vietas. Citu vajadzēja pieturēt... Pavasarī stepē ziedēja tulpes. Nesot ievainotos cīnītājus, nācās uzkāpt tulpēm. Kātiņš lūza kraukšķēdams. Tas gāja caur sirdi ...”.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Anša Zeltiņa dēls Namejs dalās atmiņās par to, ka tēvs prata sešas valodas, tostarp ķīniešu. Daudz kustējies – dienā nogājis 20 kilometru. Pulkveža mājā ar vienlīdz lielu cieņu tika uzņemts Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, rakstnieks Aleksandrs Grīns un kaimiņi. Tēvs Namejam iemācījis, ka cilvēki ir jāciena un pašam jābūt
atbildīgam. Kāda kundze atsūtījusi savam tēvam, Brīvības cīņu dalībniekam, veltītus dzejoļus.