Godinot talantīgo muzejnieci un izcilo Rūdolfa Blaumaņa un Eduarda Veidenbauma pētnieci 95 gadu jubilejā, piedāvājam nelielu ieskatu nupat saņemtajā Līvijas Volkovas arhīvā. Viņas pazinējiem nelielās priekšmetu kopas būs kā emocionāla atkalsatikšanās ar skolotāju, gara radinieci, kolēģi vai ceļojumu biedreni. Savukārt pārējiem, un arī lielākajai daļai no mums, kas Līviju Volkovu pamatā zinājuši tikai kā neapstrīdamu autoritāti Veidenbauma un Blaumaņa dzīves un daiļrades pētniecībā, varētu būt interesanti uzzināt par viņas pašas kā dzeņa vēders raibās dzīves ceļiem, pieredzējumiem, sportisko un allaž možo garu.
Līvija Volkova (09.06.1931 – 10.09.2025) bija viens no atslēgas cilvēkiem mūsu muzeja ceļā uz nacionālas nozīmes krājumu. Viņas radošā sadarbība ar Voldemāru Kalpiņu un vairāk nekā divdesmit muzejos nostrādātie gadi sakrita un vienlaikus arī veidoja latviešu rakstniecības vēstures apzināšanas ziedu laikus.
Ar Līvijas Volkovas aktīvu līdzdalību padomju varas gados tika veidoti vairāku rakstnieku memoriālie muzeji. Viņa gan vadījusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja tolaik plašo filiāļu nodaļu, gan pati strādājusi Eduarda Veidenbauma Kalāčos, Rūdolfa Blaumaņa Brakos un abos Aandreja Upīša muzejos – Skrīveros un Rīgā.