«Ekspozīcija Mūra nojaukšana aktualizēja posmu, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā aizsāktā pārbūves un atklātības politika iedvesmoja liberalizācijas procesus sabiedrībā un radošajās kopienās. Šajā nesenās vēstures periodā māksla kļuva par drosmīgu pretošanās formu un pārmaiņu dzinējspēku. Izstāde tapa laikā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Redzam, ka šajos trīs gados spriedze ir tikai pieaugusi – mēs dzīvojam globālu baiļu un nestabilitātes ēnā, kurā demokrātijas apdraudējums un militāri konflikti kļuvuši par skaudru ikdienu. Šādos apstākļos Mūra nojaukšana ir pildījusi īpaši nozīmīgu uzdevumu: atsedzot veidus, kādos mākslinieki kritiski vērsās pret padomju sociālpolitisko realitāti, tā aktualizēja arī mākslas brīvības un radošās autonomijas jautājumus. Vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiski atgādināt par solidaritātes, brīvības un uzdrīkstēšanās spēku – vērtībām, kas brucināja ideoloģiskos mūrus Atmodas laikā. Šo darbu – izvērstā mērogā un tvērumā – arī turpināsim Mākslas muzeja Arsenāls programmā jau 2028. gadā,» pauž projekta kuratores Līna Birzaka-Priekule un Arta Vārpa.
Izstādes nosaukums atsaucas uz tajā aplūkojamo Kristapa Ģelža videoinstalāciju Mūra nojaukšana, kurā mūris interpretējams kā ideoloģisks simbols dzelzs priekškaram, kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas darbi, kas parāda Visvalža Asara, Ilmāra Blumberga, Māra Bogustova, Andra Brežes, Ulda Brieža, Birutas Delles, Ingrīdas Drāznieces, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Gvido Kajona, Andreja Kalnača, Frančeskas Kirkes, Jāņa Knāķa, Sandras Krastiņas, Leonarda Laganovska, Daces Lielās, Aivara Liepiņa, Gunāra Lūša, Sarmītes Māliņas, Jāņa Mitrēvica, NSRD, Ojāra Pētersona, Ivara Poikāna, Miervalža Poļa, Jura Putrāma, Māra Subača, Laimoņa Šēnberga un Aijas Zariņas sniegumu tēmas kontekstā. Atlasītie darbi izgaismo mākslinieku reakcijas uz sociālpolitiskajiem procesiem Atmodas periodā un atklāj, kā radošā vide ietekmēja sabiedrības domāšanu ceļā uz neatkarības atgūšanu. Vēstījumu papildina vizuālas un dokumentāras liecības par instalācijām, performancēm un citiem būtiskiem mākslas notikumiem.
Izstādes laikā īstenotā plašā izglītības programma aptvēra dažādas auditorijas – skolēnus, jauniešus, seniorus, cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un uztveres grūtībām, kā arī ģimenes un pieaugušos interesentus. Notikušas diskusijas par mākslas un muzeju lomu sabiedrībā, tikšanās ar māksliniekiem, lekcijas, tematiskās ekskursijas, radošās darbnīcas, nodarbības skolēniem. Īpaša uzmanība tika pievērsta senioru labsajūtai un sociālajai iesaistei, organizējot mākslas terapijas nodarbības un Senioru rītus muzejā.