«Izstāde rosina domāt par atbildību, kas pavada cilvēku vēlmi klasificēt, racionalizēt, mainīt un uzlabot dzīvības formas, norādot uz ētiskiem jautājumiem, kas rodas, zinātnei lemjot par dzīves procesiem,» uzsver izstādes līdzkuratore, mākslas vēsturniece Māra Traumane.
Laboratorijai līdzīgā izstādes vide veicina mijiedarbi starp vēstures artefaktiem, medicīnas inovācijām un laikmetīgo mākslu. Izvēlētie eksponāti ļauj izsekot, kā aristokrātiskās tīrasinības mīts, dabaszinātņu agrīnie centieni hierarhiski klasificēt dzīvības formas un agrārā selekcija iemantoja turpinājumu eigēnikas un zinātniskā rasisma pseidoteorijās. Progresa ideja par nākotnes cilvēku – veselīgāku un spējīgāku – izstādē atklājas kā labi gribēts, bet vienlaikus riskants nodoms: ceļš pretim ideālam reti kad pieļauj atšķirīgo un gandrīz vienmēr izslēdz tos, kas negrib vai nespēj tam sekot.
8.–9. jūnijā, aizsākot izstādes Nepieskaitāmie publisko programmu, Medicīnas vēstures muzejā norisināsies simpozijs Reproduktīvā veselība nestabilās demokrātijās: ķermeņi, tehnoloģijas un nākotnes līgumi. Tas pievēršas reprodukcijai kā pieredzei, ko veido medicīna, politika, rūpes un ikdienas dzīve. Simpozijā tiks apspriests, kā reproduktīvās tehnoloģijas un prakses vienlaikus rada telpu rūpēm, piederībai un pašnoteikšanai, kā arī var nostiprināt nevienlīdzību un sociālo izslēgšanu.
Simpozijā piedalās starptautiski sociālo, humanitāro, politikas u.c. zinātņu jomu pētnieki. Galvenos referātus sniegs antropoloģes Agņeška Košciaņska (Agnieszka Kościańska) no Varšavas Universitātes un Anika Kēniga (Anika König) no Berlīnes Brīvās universitātes, pievēršoties reproduktīvo tiesību, surogācijas globālo tirgu, valsts un reliģijas samezglojumiem.
Kuratori Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags.