Pirmajā pietuvinājumā porcelāns asociējas ar baltu, trauslu trauku, kas ir dekorēts ar krāsainiem, visbiežāk, ziedu attēliem. Piemēram, tējkanna ar rožu pušķi uz tās sāniem vai tasīte ar sīkiem ziediņiem, kuru botāniskā piederība nav nosakāma. Iespējams stereotipiskākais un populārākais no tēliem, domājot par porcelānu, taču tam noteikti nevajadzētu būt vienīgajam.
Izstādes Sešu veidu mācēšana mērķis ir, izmantojot piemērus no Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas, pievērst padziļinātu uzmanību dažādajām porcelāna dekorēšanas tehnikām un materiāliem – atšķirīgo estētiku, kādu katra no tām piedāvā, vēsturi un pielietojumu, personām, kas ar tām strādājušas, atstājot bagātīgu mantojumu Latvijas industriālās mākslas vēsturē.
No Rīgas Porcelāna muzeja krājuma deponētie mākslas darbi un dizaina paraugi ir grupēti sešās kopās, atbilstoši tehnoloģijai vai materiālam, kas izmantots to dekorā. Izstādē būs redzami priekšmeti, kas apgleznoti ar metālu sāļu šķīdumiem zemglazūras tehnikā, virsglazūras apgleznojumi, dekorējums ar trafareta un aerogrāfa palīdzību, dekoli un to sniegtās reproducējamības iespējas, lustras un lustrējumi, kuru mērķis ir būt krāšņiem, bet finansiāli izdevīgākiem, nekā zeltam, kā arī kobaltam, kas, lai arī pielietojams zemglazūras, virsglazūras apgleznojumos, dekolos un citur, tomēr ieņem unikālu un būtisku vietu porcelāna mākslā. Dažas no šīm tehnikām ir vēsturiskas un saistās ar porcelāna mākslas pirmssākumiem, daļa ir jaunākas un asociējamas ar industrializācijas procesu Eiropā, taču ikviena no tām ir bijusi lietota Rīgas Porcelāna rūpnīcā gan mākslinieku unikālajā daiļradē, gan arī, lai rotātu plaša patēriņa produkciju. Tehnikas lietotas individuāli, gan arī kombinētas, viena priekšmeta ietvaros izmantojot vairākas no tām. Protams, šīs nav vienīgās dekorēšanas tehnikas, materiāli un paņēmieni, taču tās ir izplatītākās un atspoguļo tehnoloģiskās iespējas un profesionālās prasmes 20. gadsimta otrās puses porcelāna industrijā Latvijā. Izstādē būs eksponēti Levona Agadžanjana, Ilgas Dreiblates, Ērika Ellera, Elizabetes Gegello, Mirdzas Jurčas,
Natālijas Maksimenkovas, Latvītes Mednieces, Tamāras Meijas-Bukovskas, Ainas Mellupes, Aijas Mūrnieces, Olgas Neimnes-Kateņevas, Antoņinas Paškēvičas, Taisijas Poluikēvičas, Zinas Ulstes, Ilgas Vanagas, Pāvela Veselova un Maijas Zagrebajevas darbi, kas izgatavoti Rīgas Porcelāna rūpnīcā 20. gadsimta otrajā pusē.