Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Izstādi Latvijas gadsimts aicinās iepazīt sabiedrībā zināmu kultūras jomas pārstāvju vadībā

Šoruden 68 muzeju kopizstādi Latvijas gadsimts Vēlo otrdienu vakaros reizi mēnesī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā padziļināti iepazīt nevis vēsturnieku, bet gan sabiedrībā pazīstamu kultūras jomas pārstāvju vadībā.

24. septembrī pa izstādi interesentus vedīs tās dizaina koncepcijas un realizācijas autori – dizaineri Inguna un Holgers Eleri, LMA profesori, dizaina biroja H2E izveidotāji. Saruna izstādē skars ne tikai par dizainu un muzejus, bet arī Latvijas vēsturi ne- vēsturnieka acīm, personisko un ģimenes pieredzi Latvijas simts gados. Kā un kāpēc vēsturē iedziļinās dizainers? Vai vēsture var būt aizraujoša? Kā eksponāta stāstu un kuratora vēstījumu nogādāt līdz skatītājam? Kuri stāsti Latvijas gadsimtā dizaineriem šķituši visinteresantākie?

1. oktobrī gida lomā izstādē Latvijas gadsimts būs Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, kura balss skan izstādes skaņu ierakstos, audiogidā un citos materiālos. Aktieris arī savā darbībā apliecinājis aizrautīgu interesi par vēsturi un pagātnes līkloču atstātos nospiedumus cilvēku dzīvēs spējis talantīgi iemiesot skatuves tēlos. Ekskursijas laikā tiks runāts arī par paralēlēm starp aktiera iemiesotajiem tēliem un paša pieredzi.

29. oktobrī iecerēta diskusija par bermontiādes laiku un varoņiem “Varoņstāsts Nr. 1? Bermontiāde vēsturē, uz skatuves un kino”. Diskusijas dalībnieki Dr. hist. Jānis Šiliņš, LKA profesore, Dr. art. Inga Pērkone–Redoviča un kinorežisors Askolds Saulītis stāstīs par bermontiādes atainojumu dažādos mākslas žanros, tās nozīmi priekšstatu veidošanā par Latvijas valsts izcīnīšanu un nacionālajiem varoņiem. Kāds ir bermontiādes un Neatkarības kara tēls Latvijas kultūrā, kā tas veidojies, kas tajā uzsvērts un kas noklusēts?

26. novembra lekcijā Nerealizētie arhitektūras lielprojekti, ko lasīs RTU profesors, Dr. habil. art. Jānis Krastiņš, uzmanības centrā būs arhitektūra, kas iemieso laikmeta gaumi, estētiskos priekšstatus un politiskās ambīcijas. Tiks runāts par vērienīgiem, ambicioziem projektiem, kas palikuši tikai skiču vai rasējumu stadijā: kādi tie bijuši un ko liecina par arhitektūru un attiecīgā laikmeta politiku?

10. decembra pievakares ekskursija-saruna izstādē notiks režisores Kristīnes Želves vadībā. Viņas veidotā filma Mērijas ceļojums par Mēriju Grīnbergu un viņas mūža misiju glābt Latvijas muzeju vērtības II pasaules kara beigās kļuva par jaunu iedvesmas un pašapziņas avotu muzejniekiem. Kā režisores izpētītais sasaucas ar izstādi Latvijas gadsimts, Latvijas muzeju potenciālu līdzdarboties aizraujošu stāstu atklāšanā un izstāstīšanā, un kādus vēl iespējamos kinovaroņus slēpj Latvijas vēsture?

Detalizētāk par pieteiktajiem pasākumiem un citām norisēm var uzzināt, sekojot informācijai facebook.com/LNVMuzejs, kā arī izstādes mājaslapā www.latvijasgadsimts.lv.

Kur?

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Brīvības bulvāris 32

Kad?

24. septembris – 10. decembris

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Festivālā Arēna tiksies dzeja un džezs

23. oktobrī plkst. 19 Kalnciema kvartālā Jaunās mūzikas festivāls Arēna aicina uz koncertu Dzeja un džezs. Klausies. Слушай. Listen. Tas ir starpdisciplinārs projekts, kurā Aleksandras Line...

Pastiprinātas uzmanības lokā

Šī gada Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) uzmanības centrā ir Baltijas animācijas industrija, kurai ir veltīta atsevišķa programma Home Made Animated un pasākums Baltic Animation Me...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja