Ingas Jurānes izstāde Ar mani runā kaijas veltīta jūras tematikai un darbi tapuši autores dažādos radošajos periodos. Kāds ostas skats, kuģis, vai piestātne, cilvēki, kuri bauda jūru un sauli. Kaijai ir savs dialogs ar jūru, kā jau jūras putnam pieklājas. Tai ir sava vieta mākslinieces daudzās gleznās. Atspīdumu viļņi, un zaigojošais mirdzums, jūras mūžam mainīgās noskaņas līdzinās nerātnam cilvēka prātam, kas var būt gan postošs, gan arī mierīgs.
Dzintars Adienis par savu izstādi Pasaules elpa saka: “Daba, kas ir visas glezniecības pamatā, man iepatikās, sākot jau ar vasaras praksēm Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, līdz pat šodienai – ceļojot un braucot plenērā, piefiksējot vietas un mirkļus, kas man likušies interesanti. Taču tās nav vienkāršas dabas fiksācijas, bet katram darbam meklēta sava noskaņa, savs gleznieciskais rokraksts, krāsu kolorīts. Izstādē apskatāmi darbi no ceļojuma uz Franciju un Venēciju un no plenēriem mūsu pašu Latvijā, parādot gan dabas, gan pilsētu daudzveidību, noskaņas un burvību.
Otra izstādes vadlīnija ir ūdeņi – kā jau pie jūras dzīvojošam cilvēkam, mani sajūsmina ūdens daudzveidība – krāsu ritmi, atspīdumi, dziļums un mūžīgā kustība.”
Alvīne Bautra, Kristaps Priede. Transs and Dance. "Es sākos pats savā sirdspukstā, tā pirmatnējais ritms noteica un apliecināja manu esamību šajā pasulē, tas pieteica mani kā Kosmosa daļu. Visums vienmēr pulsē manī, es dejoju šajā ritmā. Mans Transs and Dance ir ceļojums prom no sevis. Turp - nezināmajā, kur vienmēr, aizvien no jauna, es atrodu pats sevi.“
Abu mākslinieku darbu savstarpējā vizuālā un saturiskā komunikācija izstādes zāles sienās ir savdabīgs eksperiments. Izstādes ekspozīcija ir aicinājums skatītājam atklāt pašam savu kustības vai miera stāvokļa pārsteidzošo metafiziku.