Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla Dadzis vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums Dadzis Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais Dadzis: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), Dadža aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.
Karikatūras žurnālam Dadzis veltīta izstāde Aplidotājs
Padomju dubultās morāles gados Dadzis publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.