Lolitas Fūrmanes pētījums par Bēthovena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos atklāsies caur daudziem vēsturiskiem dokumentiem, to skaitā Bēthovena vēstules oriģinālu. Vienlaikus profesores Fūrmanes pētījums par dažādiem mūzikas atskaņojumiem un personībām rāda arī bagātīgo kultūras dzīvi Latvijā un jo sevišķi uzsver Bēthovena mūzikas klātesamību atšķirīgos politiskajos un vēsturiskajos kontekstos līdz pat mūsdienām.
Ekspozīcijā būs skatāmi Ludolfa Liberta scenogrāfijas meti Bēthovena operas Fidelio uzvedumam Latvijas Nacionālajā operā 1925. gadā no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, nošu senizdevumi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un citi vērīgi materiāli.
Izstāde rāda pārsteidzošo Bēthovena saistību ar Latviju. Šeit Bēthovens nekad nav bijis, taču viens no komponista jaunības draugiem bija Karls Amenda (1771–1836), Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Izstādē būs skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātā Bēthovena oriģinālā vēstule, ko 1815. gadā viņš adresējis Amendam. Savukārt grāfi Brauni – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.
Izstādes dizaina autores ir Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca, līdzkuratore un projekta vadītāja ir Anda Boluža. Izstādei Bēthovens. Orbītas darbus speciāli radījuši fotogrāfs Reinis Hofmanis un māksliniece Liene Mackus. Savukārt sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitātes Dizaina fabriku izveidota īpaša skaņas instalācija, rotaļājoties ar Bēthovena nozīmīgāko darbu atskaņojumu fragmentiem.