Darbu pamatā ir daudzslāņaina glezniecības pieeja, kurā virsma veidojas secīgās darbībās – krāsa tiek uzklāta, daļēji noņemta, pārklāta un atkārtoti atsegta. Iepriekšējo kārtu pēdas veido darbu kā pieredzes noslāņojumu, nevis vienlaikus konstruētu attēlu.
Māksliniekam raksturīgs brīvs, bet kontrolēts krāsas lietojums, kur savienojas žestiskums un strukturēta kompozīcija. Krāsa kļūst par aktīvu izteiksmes līdzekli – tā sabiezē, izkliedējas un koncentrējas, veidojot gan mierīgas, līdzsvarotas struktūras, gan intensīvākus, impulsīvākus akcentus. Šī dinamika organiski atklāj pāreju starp iekšēju koncentrāciju un ārēju izpausmi.
Māris Čačka ir latviešu mākslinieks, kurš izstrādājis unikāli abstraktās izteiksmes hibrīda metodi, apvienojot glezniecību un grafiku. Darbi ir daudzslāņaini tehniskā skaidrojuma un satura ziņā. Tie rodas kā iedomāti dialogi starp autoru un viņa laikabiedriem par pasaules izjūtu. Intuitīvas izpausmes mērķis ir panākt emocionālu harmoniju.