Interese par šo tēmu autorei radusies pēc uzaicinājuma piedalīties izstādē Lielais miers, mazais miers. Tad arī radās ideja turpināt fotografēt un uzklausīt cilvēkus, kas piedalījušies dažādos karos vai bijuši situācijās, kas bīstamas dzīvībai, vai arī viņiem bija jāpieņem kāds nozīmīgs lēmums, kas saistīts ar savu vai citu izdzīvošanu. Šī ir otrā fotogrāfiju sērija par kara tēmu, pirmajā tika fotografētas sievietes, kas piedalījās karā 1939. gadā Somijā.
Inta Ruka atzīstas, ka, sākot darbu pie projekta, nebija pat prātā ienācis, ka viņa varētu, piemēram, satikt Argentīnas revolucionārus, bet cilvēki it kā paši uzradušies. Pārsvarā cilvēki satikti un fotografēti Zviedrijā un Latvijā. Autore atceras, ka fotografēšanas laikā esot bijusi ļoti pārņemta un iespaidota no šo cilvēku stāstiem, jo tajos bijis ļoti daudz cilvēcības un emociju. Bieži vien karā nav izvēles, tiek saņemta pavēste un jādodas karot, bet miera uzturētāji brīvprātīgi izvēlas doties karā, lai citi varētu dzīvot. „Klausoties šos stāstus, bija jādomā, kā es rīkotos, kas man būtu svarīgs, vai es būtu gatava nomirt, lai citi dzīvotu, kādi būtu mani lēmumi šādās sarežģītās situācijās. Es apbrīnoju cilvēku drošsirdību,“ stāsta Inta. Viens no I. Rukas varoņiem, zviedru kara fotogrāfs Pauls Hansens saka: „Mani ļoti sarūgtina tas, ka mūsu līderi nevar apsēsties pie sarunu galda kā pieaugušie un atrast politisku risinājumu, kas palīdzētu tautai. Tas, ko viņi pašlaik dara, ir vājprāts. Viņi tā rīkojas, jo var to atļauties – viņi nenes politisku atbildību. Ekstrēmi cilvēki, pa kreisi un pa labi, augšā un apakšā – viņiem nerūp tauta. Vairākums, manuprāt, ir iesaistīti naudas un varas dēļ”.
Izstādes atklāšana paredzēta 23. augustā, plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas).