Nostalģija – ilgas, parasti smeldzošas, pēc mājām vai kā pagājuša un idealizēta; vēlēšanās atgriezties pagātnē. 17. gadsimtā tika uzskatīts, ka “nostalģija” ir ārstējama miesas slimība. Vēlāk tā kļuva par filosofu un dzejnieku problēmu – no slimības pārvēršoties par emocionālu vājumu.
Jaunās un daudzsološās gleznotājas Sandras Strēles mākslinieciskajam rokrakstam ir raksturīgs emocionāls piesātinājums un spēcīga vizuālā izteiksme, kas vērš vērību dziļi personiskām cilvēka pieredzējuma šķautnēm. Tādējādi arī savā lielformāta gleznu sērijā Nostalģija māksliniece turpinās iepriekšējo darbu ciklu Melanholija, vizuāli interpretējot nostalģisku, atmiņu raisošu stāvokli. Sandras Strēles personālizstāde piedāvās vērotāja lomu svešās, bet atpazīstamās sadzīves ainu un mirkļu fiksācijās, pārsteidzot ar notikumu siltumu – kā katram, nonākot kādā bērnības vietā un konstatējot, ka it kā viss ir mainījies un tai pat laikā – mainījies nav itin nekas.