Jaunākajā gleznu sērijā Melanholija Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti.
Sandra Strēle (dz.1991.g.) 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā, kā arī 2017. gadā glezna no sērijas Melanholija tika iekļauta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkursa izstādes Jaunā Gleznotāja Balva finālistu darbu izstādē. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.
Izstāde Skats³ ir Pāvela Sagalajeva (dz. 1991.g.) pirmā personālizstāde. Viņš mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003 –2008) un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē) tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.
Iepriekšējās grupu izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem, kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme, folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas.
Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.
Dažos izstādē redzamajos darbos ar to brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos, telpiskajās kompozīcijās saskatāma arī rietumu un austrumu kultūru mijiedarbība. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts.
Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības tajā kā mistiskā veidā kārtojas lietas.”