Sniedze Reine (1989) lielāko daļu dzīves pavadījusi sociālās aprūpes centrā Veģi Talsu novadā, kur dzīvo cilvēki ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Viņas apbrīnojamās zīmēšanas dotības atklāja centra zīmēšanas skolotājs, Talsu mākslinieks Andris Biezbārdis. Par vairāku desmitgažu darbu Veģos Biezbārdis saņēmis laikraksta Diena un TV3 apbalvojumu Latvijas lepnums, un Sniedzes darbi parasti bijuši tie, ar kuriem mākslinieks lepojies īpaši.
Sniedzes Reines pirmie zīmējumi – no putna lidojumu attēlota, dokumentāli precīza Veģu kompleksa ainava – pasniedzēju pārsteidza. Meitenei piemita dabiska, ne mācībās apgūta spēja ar vienkāršām līnijām uz papīra uzburt perspektīvā balstītu zīmējumu, kas ataino pat uz īsu mirkli redzētus skatus. Bez Veģu ainavām Sniedzes agrīnajos zīmējos parādījās arī ainas no slimnīcas intensīvās terapijas palātām, kur skatu punkts atradās pie griestiem. Šie neparastie kadrējumi šķita pārsteidzoši un brīnumaini, un saistīja skatītāju uzmanību arī izstādēs, kurās tika eksponēti viņas darbi. Autores neparastā redzējuma stāsts vairākkārt atspoguļots laikrakstos un televīzijas raidījumos.
Izstādē Mūkusalas Mākslas salonā skatāmie zīmējumi tapuši divu desmitgažu robežās. Līdzās nesen tapušajiem lielformāta zīmējumiem izstādīti agrīni darbi ar vēl šķietami neveiklām, tomēr perspektīvā risinātām ainavām, skatiem no slimnīcas palātām, ikdienas norisēm aprūpes centrā un pat izdomātām situācijām, kurās redzami saposti, laimīgi, seriālos noskatīti varoņi. Visus zīmējumus vieno strukturēts, grafisks formu dalījums, atsevišķu priekšmetu detalizācija un jau iepriekš attēloto motīvu teju bezgalīga variācija.
Jaunākā zīmējumu sērija, pie kuras Sniedze strādā ilgāku laiku un kuru reti ļauj izstādīt, ir krāsainas neliela formāta ainiņas. Tajās viņai pazīstami Veģu iemītnieki un darbinieki redzami kā slimnīcu pacienti un to filigrānais izpildījums rada ilūziju par drukas tehniku izmantojumu.