Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla (LSZF) Atklāšanas koncerts ir spilgts muzikāls notikums, kas ar savu dzirkstošo svētku sajūtu uzdodot toni visām turpmākajām festivāla norisēm. Izņēmums nebūs arī šis gads, turklāt 26. festivālā atklāšana un noslēgums muzikāli saslēgsies vienotā lokā. Interesanti, ka pirmoreiz festivāla pastāvēšanas vēsturē Atklāšanas koncertā un Noslēgumā skanēs viens un tas pats skaņdarbs – Jozefa Haidna Pirmais koncerts čellam un orķestrim Domažorā. Ja atklāšanā Vīnes klasiķa meistardarbu interpretēs čellists no Krievijas Rustems Hamiduļļins, tad noslēgumā Haidna čellam rakstītās solo partijas dzirdēsim trompetes balsī, tas izskanēs pārlikumā trompetei un orķestrim par trompetes Paganini dēvētā Krievijas mūziķa Sergeja Nakarjakova izpildījumā.
Baškīrijas galvaspilsētā Ufā dzimušo čellistu LSO valdes loceklis Uldis Lipskis noskatīja pērn maijā Klaipēdā, kur Hamiduļļins spoži uzstājās Starptautiskajā čellu festivālā, izpelnoties augstāko žūrijas vērtējumu un LSO simpātiju balvu. Pēc konkursa Uldis Lipskis sacīja: “Rustems Hamiduļļins konkursa gaitā faktiski neatstāja alternatīvas. Viņa mirdzošā tehnika, niansētais frāzējums un skatuviskā harisma ir vērtības, kuras, mūsu orķestra dzintarainā skanējuma bagātinātas, sajūsminās klausītājus Liepājā un citur Latvijā.“
Jozefa Haidna Pirmais koncerts čellam un orķestrim Domažorā līdz pat 1961. gadam tika uzskatīts par pazudušu, bet tad muzikologs Oldrihs Pulkerts partitūras eksemplāru atrada Prāgas Nacionālajā muzejā. Lai arī sākotnēji daži šaubījās par atraduma autentiskumu, mūsdienās eksperti ir vienojušies, ka skaņdarba autors ir Haidns.
Reinis Zariņš ir 11 starptautisku konkursu laureāts un dalībnieks vairākos starptautiskos festivālos, kamermūziķa un solista ampluā uzstājies abos Atlantijas okeāna krastos un Dienvidāfrikā, sadarbojoties ar Eiropas, Krievijas un ASV simfoniskajiem orķestriem tādās koncertu vietās kā Amsterdamas Concertgebouw, Kārnegija centra Veila zāle, Ņujorkas Steinway zāle, Londonas Vigmora zāle, Sanktpēterburgas Glazunova zāle un citviet. Visnotaļ iespējams, ka dažas dienas pēc uzstāšanās Liepājā, R. Zariņš kļūs par Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēju – viņa vārds šogad parādās sešās nominācijās, tajā skaitā nominācijā Gada koncerts, par uzstāšanos pērnā gada Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla Atklāšanas koncertā. Šī gada Atklāšanas koncertā pianists interpretēs ungāru komponista Bēlas Bartoka Trešo klavierkoncertu Mimažorā. Ar ungāru komponista, pianista, pedagoga un folkloras pētnieka Bartoka vārdu saistās viena no spožākajām 20. gadsimta pirmās puses mūzikas vēstures lappusēm, bet šo konkrēto skaņdarbu komponists radījis savas dzīves pēdējos mēnešos 1945. gadā. Pēdējām 17 taktīm viņš nepaguva pabeigt orķestra partijas, un to paveica viņa draugs, komponists Tibors Šerlī.
Koncerta otrajā daļā skanēs čehu komponista Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija – silts, optimistisks skaņdarbs, kurš bieži vien nepelnīti palicis populārās 9. simfonijas ēnā, lai arī muzikologi to dažkārt vērtē pat augstāk.
Svētdien, 4. martā Dzintara Jurgelaiša vārdā nosauktajā kamerzālē 26. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla ietvaros notiks koncerts Dārziņskolas pianisms. 13 jaunie pianisti no Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas rādīs savas prasmes, izpildot Friderika Šopēna, Sergeja Rahmaņinova, Johana Sebastiāna Baha, mūsu pašu Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola, kā arī citu komponistu darbus. Festivāla koncertā spēlēs Sergeja Osokina, Ligitas Muižarājas, Ivetas Pinkules, Ilzes Treijas, Rūdolfa Vanka, Andreja Bilalova, Leldes Paulas un Sandras Jalaņeckas audzēkņi.
Festivāla laikā vēl būs iespējams tikties ar maestro Raimondu Paulu, Valsts Akadēmisko kori Latvija, Klaipēdas kamerorķestri, vijolnieku Franku Eriku Štadleru, pianistu Vestardu Šimkus, trompetistu Sergeju Nakarjakovu u.c., kā arī diriģentiem – Māri Sirmo, Atvaru Lakstīgalu, Gintaru Rinkeviču.