Piedāvājot īpašu ceļojumu vēsturē, par atskaites punktu kļūst Rīgas birža ēka. Tiek radīta neparasta iespēja laikmetīgās mākslas mijiedarbībai ar esošo vidi, tā rosinot apmeklētāju gūt paplašinātu juteklisko pieredzi. Šī unikālā sinerģija rada jaunu skatījumu – uz pagātni caur tagadnes prizmu. Virzoties caur dažādajām ekspozīcijas zālēm, kas sākotnēji var šķist kā laika anomālija, gājiens pārtop aizraujošā un negaidītu atklājumu pilnā sastapšanās pieredzē.
Izstāde iesākas ar Gondoljera figūru muzeja ātrijā. Viņš ir saimnieks, kurš jau pašā sākumā sagaida pagalmā un tālāk pavada caur muzeja telpām. Domās iegrimušais Gondoljers it kā mēģina atminēt pie stikla griestiem piestiprinātās, fragmentos sadalītās laivas jēgu. No šī brīža veidojas jauna interpretācija, kas skatītājam piedāvā citu skatupunktu ar aicinājumu sekot maršrutam.
Atklāsme mums vēsta arī par būtisku mūsu dzīves laiku – bērnību. Tieši tad tiek iesēta sēkla tam, par ko cilvēks kļūst pieaugot. Tādēļ stāsts par bērnību ir izstādes galvenais virzītājspēks. Šajā kontekstā skatītājs drīz vien uztver, ka bērni, kuri it kā nejauši atrodas telpā, mijiedarbojoties gan savā starpā, gan ar dažādiem pastāvīgās ekspozīcijas mākslas darbiem, vienlaicīgi rada spriedzi un reizē arī svaigas dvesmas sajūtu. Bērni palīdz pārrakstīt atmiņu, kas gleznās un skulptūrās piepilda muzeja telpu.
Izstāde ir kā apliecinājums jaukam, pat maģiskam piedzīvojumam, kurā skatītājam ir iespējams atgriezties bērnībā. Tā iedrošina lūkoties uz vēsturi citādi – ar skatienu, kurā nevainības pilnas acis spēj saskatīt brīnumu.
Izstādes kuratore Mirjama Veskara