Fragments no Valentina Klimašauska teksta par izstādi:
“Izstādes nosaukums, kurš atsaucas uz apnicīgo augļu mušu intīmo dzīvi, ir atrasta klikšķēsma. Tas atsaucas uz faktu, ka augļu muša jeb Drosophila melanogaster bieži tiek izmantota par cilvēka aizvietotāju zinātniskos eksperimentos, kuros cenšas izprast cilvēku uzvedību un genomu. Augļu mušu izmanto par izpētes organismu, lai pētītu tādas nozares kā ģenētiku vai audu un orgānu attīstību. Drozofilas genoms ir 60 % homoloģisks cilvēkam, tajā ir mazāk atkārtošanos, un apmēram 75 % gēnu, kuri atbild par cilvēku slimībām, ir homologi. Augļu mušas spēlējušas lomu zinātniskās iztēles veidošanā, kur tās ir arī cilvēku projekcijas vai atveidojumi. Augļu mušas ir populāras zinātniskajā kopienā tādēļ, ka tās ir viegli aizvietojamas, vadāmas, saskaitāmas, novērojamas un ar skaidri noteiktiem dzimumiem.
Tomēr, iespējams, jūs vēlēsieties uzzināt vairāk par nosaukuma klikšķēsmas eksperimentu. Zinātnieki izmantoja paņēmienu, ko dēvē par optoģenētiku, kura ietvaros ar gaismas palīdzību tiek kontrolēti neironi. Šajā gadījumā, zinātnieki zināja, kurš neirons kontrolē spermas izdalīšanos. Pakļaujot augļu mušu sarkanai gaismai, viņiem izdevās aktivizēt šo neironu, izraisot ejakulāciju. No tā izriet, ka — šajā gadījumā, ievērojama — seksuāla bauda nepiemīt tikai zīdītājiem. Turklāt to, ka augļu mušas gūst baudu no dzimumdzīves, pierāda arī to reakcija uz alkoholu — mušu tēviņi, kuru seksuālā dziņa nav apmierināta, bezalkoholiska dzēriena vietā dod priekšroku alkoholiskam dzērienam, šķietami izvēloties alternatīvu atalgojumu.
Lai kā arī nebūtu, dažādie pētījumi parāda kādu likumsakarību. Gan cilvēka, gan mušas smadzeņu atalgojumu sistēma izskatās drīzāk primitīva, šķietami pastiprinot vienu uzvedību, ja cita nav iespējama. Šī ideja ļauj mums arī pašu izstādi interpretēt kā eksperimentu, kurā darbosies ne tikai ne-cilvēciskas būtnes, bet arī skatītāji, kurus pievilinājusi, piemēram, nosaukuma klikšķēsma, pazīstami vārdi vai raudzēta dzēriena glāzes pieejamība atklāšanā. Vai arī – aizmirstiet atsauci uz bāra mušu un iedomājieties, ka abstraktas formas un kontūras, maizes aromāts, spilgtas krāsas, gaisma vai skaņu celiņš varētu iedarboties uz noteiktiem neironiem smadzenēs un ka estētiku arī iespējams interpretēt kā sava veida alternatīvu atalgojumu. Neatbildēts paliek jautājums — kāda veida atalgojumu un atalgojumu par ko?”