Ir pagājuši jau četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas uzbrukuma un asiņainā kara Ukrainā. “Daudzi no mums ir pieraduši pie kara. Un daži no tā jau ir noguruši. Un dažiem šis karš jau ir nogurdinošs, un viņi gaida jebkādu mieru, jebkuros apstākļos. Bet pat pēc "jebkāda miera" kara fragmenti paliks miljonu ukraiņu dzīvēs. Šie fragmenti jau iesakņojas mūsu dzīvajā miesā, atstājot mūža rētas. Un šie fragmenti vajās tos, kurus viņi sita, līdz viņu pēdējai elpai, vai nu epicentrā, dziļi aizmugurē vai kā bēgļi... “ saka dokumentālā kino festivāla Artdocfest/Riga prezidents Vitālijs Manskis.
Savulaik Artdocfest/Riga bija pirmais lielais starptautiskais kinofestivāls pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kas cēla trauksmi. “Tā bija pirmā nedēļa pēc iebrukuma, kad Krievijas tanki virzījās uz Kijevu. Mēs bijām pirmie, kas pieņēma šī kara izaicinājumus. Mēs bijām pirmie, kas mainīja festivāla krāsas uz dzeltenu un zilu. Mēs devāmies gājienā, atbalstot Ukrainu. Un kopš 2014. gada mēs esam cēluši trauksmi ar filmām par topošo karu. Arī šogad festivālā ir filmas, kuras Ir svarīgi noskatīties, lai sagatavotos rītdienai... ja vien, protams, šis karš jums vēl nav beidzies!” turpina Vitālijs Manskis.
Patlaban dokumentālais kino tikai sāk pētīt šos kara rezultātā uzkrātos fragmentus. Tieši šādas filmas tiks demonstrētas Artdocfest/Riga 2026 konkursa Artdocfet OPEN programmā. Starp tām ir Alisas Kovaļenko un Marisijas Ņikuitjukas filma Pēdas, kas tikko ieguva Berlīnes skatītāju balvu un stāsta par krievu karavīru seksualizēto vardarbību Ukrainā. Un Milas Tišajevas un Markusa Lenca filma Gaismas lauskas, kas pēta deokupētās Bučas un tās iedzīvotāju pēckara sindromu. Mūsu programmā iekļautas arī vairākas filmas par dzīves realitāti šajā karā. Taču īpašu vietu ieņem Oskara balvas ieguvēja Mstislava Černova filmas 2000 metri līdz Andrijivkai Latvijas pirmizrāde. Šī filma tika uzņemta frontes līnijā, vietā, ko Ukrainā parasti dēvē par nulles punktu. Šī filma paceļ kara ikdienas realitāti filozofiskas, ideoloģiskas kara izpratnes augstumos.
Šī gada Artdocfest/Riga 28.februārī atklāj festivāla prezidenta Vitālija Manska filma Laiks līdz mērķim. Šī filma tika uzņemta Ļvovā, autora dzimtajā pilsētā - pilsētā, kas atrodas Ukrainas rietumu galā, tālu aiz frontes līnijas. Bet ir vajadzīgas tikai sešas minūtes laikā, lai to sasniegtu krievu raķete ar nāvējošu kravu.
Līdzās šīm filmām ir arī vairākas citas Ukrainas autoru veidotas filmas, kuras arī aicinām noskatīties. Artdocfest OPEN konkursa programmā iekļautas Aleksandra Rodnjanska un Andrija Alferova Īsta noziedznieka piezīmes - ļoti personīgi filma, rādot Ukrainas vēstures un tagadnes notikumus caur pasaulē pazīstamā producenta Aleksandra Rodnjanska ģimenes prizmu, un Polīnas Piddubnas animētā dokumentālā īsfilma Mana vecmāmiņa ir izpletņlēcēja, kas veidota kā savdabīga saruna mazmeitai ar vecmāmiņu pāri laikiem par notikumiem tagadnē.
Savukārt ārpuskonkursa programmā REAL TALK, kas tiek izrādīta Mediju telpā Power-Up Space Merķeļa ielā 21, notiks Gannas Yarovenko filmas Mammas balss Eiropas pirmizrāde un arī Olgas Gibelindas filmas Prieka karalienes izrādīšana. Savukārt viena no speciālā Deutsche Welle piedāvātā seansa filmām ir žurnālistisks novērojums Mērķējot uz civiliedzīvotājiem - kā Krievijas droni terorizē Ukrainas pilsētu.
Ar filmām var iepazīties Artdocfest/Riga mājaslapā: artdocfest.com.