Līguma parakstīšana palīdzēs stiprināt Francijas un Latvijas sadarbību kino jomā. Interese par šādu sadarbību īpaši aktualizējusies pēc Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma, pilnmetrāžas animācijas filmas Straume/Flow (2024) globālajiem panākumiem – 2025. gadā Straume kļuva par starptautiski populārāko Francijas filmu/kopražojumu.
Līgums nosaka galvenos principus, kurus apņemas ievērot abu līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes – Francijas Nacionālais kino centrs/Centre national du cinéma et de l’image animée (CNC) un Latvijas Nacionālais kino centrs (NKC).
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, kura parakstīja līgumu no Latvijas puses, komentē: "Šāda līguma parakstīšana apliecina Latvijas filmu nozares briedumu un nostiprina sadarbību starp Latvijas un Francijas filmu veidotājiem, paverot Latvijas filmām lielākas iespējas kļūt par kopražojumiem – proti, piesaistīt līdzekļus no Francijas Nacionālā kino centra un potenciāli paplašināt šādu kopīgi veidotu filmu auditoriju un atpazīstamību gan Francijā, gan arī citās valstīs."
Francijas un Latvijas kopražojumu līguma parakstīšana paredz noteiktu ieguldījumu apjomu no abu kopproducējošo valstu puses, kā arī citus sadarbību veicinošus kritērijus. Līgums regulē attiecības divpusējos kinematogrāfiskos kopražojumos, lai veicinātu un atvieglotu sadarbību starp Latvijas un Francijas kopproducentiem.
Būtiskākais divpusējā līgumā ir ieguldījumu nosacījumi – līgums paredz, ka katras puses kopproducenta ieguldījuma apjoms var būt no 20 līdz 80% no kopējā kopražošanas budžeta, bet izņēmuma gadījumos pušu kompetentās iestādes (Kino centri) var pieļaut ieguldījuma samazināšanu līdz 10%. Šis nosacījums ir labvēlīgāks, nekā regulējums, kas noteikts Pārskatītajā Eiropas Padomes konvencijā par kinematogrāfiskiem kopražojumiem, tādējādi tas palielina Latvijas iespējas vedot kopražojumus ar Franciju.
Līgums paredz, ka iestāde, kas atbildīga par līgumā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu, ir Nacionālais kino centrs, kurš jau šobrīd atbilstoši kārtībai kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos (Filmu likumā, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nacionālā kino centra nolikums), ir atbildīgs un veic visas procedūras, kas noteiktas līgumā. Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku.
Latvija kopš 1993. gada ir dalībvalsts Eiropas Padomes konvencijā par kinematogrāfiskiem kopražojumiem; šī konvencija būtiski veicināja kopražojumu attīstību un līdz ar to arī Eiropas kino izaugsmi kopumā. Eiropas Padome ir pārskatījusi un aktualizējusi šo konvenciju; 2018. gada 6. martā parakstītā Pārskatītā Eiropas Padomes konvencija par kinematogrāfiskiem kopražojumiem tika pieņemta un apstiprināta ar attiecīgu likumu. Francijas Republika šobrīd nav pievienojusies Pārskatītajai konvencijai, bet izvēlējusies sadarboties 1992. gada konvencijas ietvaros, starptautisku sadarbību veicinot ar divpusēju līgumu palīdzību.