1948. gadā Varšavā dzimusī Agņeška Holanda ne reizi vien intervijās norādījusi, ka uz viņu neizmērojami lielu ietekmi atstājis Francs Kafka un viņa darbi, turklāt pārklājušās arī abu mītās dzīvestakas - Kafka dzimis Prāgā, bet Holanda studēja Prāgas kinoskolā, kur pieredzēja gan 1968. gada Prāgas pavasara notikumus, gan tika arestēta par disidentu atbalstīšanu. Viņas iepriekšējā pieredze - mentors Andžejs Vajda, asistentes darbs pie viņa un Kšištofa Zanussi, Kritiķu balva Kannu kino festivālā par pirmo pilnmetrāžas filmu, nominācija Amerikas Kinoakadēmijas Oskaram un koķetērija ar Holivudas miljoniem - tradicionālu biogrāfisku drāmu pārvērtusi par viena autora portretu, kas tapis dažādos laikos, un katrs jauns otas triepiens izzīmējis gan laikmeta elpu, gan lasītāju attieksmi pret Francu Kafku.
Francs Kafka bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem rakstniekiem. Un parasts valsts ierēdnis. Ģēnijs, kura uzvārds jau sen kļuvis ne tikai par īpašības vārdu, bet arī par veselu žanru. Un dēls, pār kuru vienmēr krita tēva ēna. Francs Kafka ir tik ievērojama personība, ka vienkārši nav iespējams pastāstīt visu par viņu. Poļu režisore Agņeška Holanda attēlo daudzās lomas, kas veidojušas Francu. Sejas, kas viņam bija pārāk mazas. Un idejas, kurām viņš pats bija par mazu.
Francs Kafka (1883-1924) piedzima sīktirgotāja Hermaņa Kafkas ģimenē, un tā slēpa traģēdijas - divi dēli nomira, nesasniedzot divu gadu vecumu, tāpēc mazā Franca dzīve pagāja trīs māsu sabiedrībā. Pabeidzis vidusskolu, Prāgas Kārļa Universitātē Kafka studēja tiesību zinātni un ieguva doktora grādu, un studiju laikā pievienojās intelektuāļu lokam, kuram piederēja arī kritiķis un žurnālists Makss Brods, kurš, pretēji tuvā drauga Kafkas norādījumiem, viņa darbus nevis iznīcināja, bet publicēja - tostarp arī nepabeigtos romānus Pils, Process un Amerika, tādējādi modernistu literātiem pievienojot vēl vienu spožu autoru; rakstnieka pēdējā dzīvesbiedre Dora Diamanta viņas rīcībā esošos manuskriptus gan iznīcināja.
Pēc studijām Francs Kafka strādāja apdrošināšanā, bet brīvo laiku piepildīja ar stāstu rakstīšanu - viņa pirmās publikācijas datētas ar 1908. gadu. Daudzos Kafkas darbos lasāms par cilvēka atsvešinātību no pasaules, un viņa darbos dominējošās tēmas bija birokrātiskie labirinti, sabiedrība, kurā ir totalitārisma iezīmes, dehumanizācija un citas. Kafkas dzīve pagāja dažādu slimību ēnā, un ne viens vien ir pārliecināts, ka mūsdienās viņam diagnosticētu klīnisku depresiju. 1917. gadā Kafkam konstatēja tuberkulozi, 1919. gadā viņš saslima ar spāņu gripu. Viņa slavenākais romāns Process izdots 1925. gadā, un tā galvenā varoņa Jozafe K. centieni izbeigt tiesas procesu, kas pret viņu sākts, kaut arī viņš neko nav noziedzies un viņam tā arī netiek paskaidrots, par ko viņu grasās tiesāt, ir viens no spilgtākajiem literatūras darbiem, kas atmaskojis birokrātiju. Franca Kafkas darbu pētnieki ir pārliecināti, ka statistika, kas uzrāda, cik vārdu uzrakstījis autors un cik sarakstīts par viņu, ir viens pret miljonu.
Francs tapusi kā Polijas, Čehijas, Vācijas, Francijas un Turcijas kopražojums, un tās titullomu nospēlējis Idans Veiss - aktieris, kuram Francis Kafka ir lielā izlaušanās loma. Par savu darbu viņš jau saņēmis Polijas kino augstāko balvu kā labākais aktieris, kā arī bija nominēts Eiropas Kino balvai. Eiropas Kinoakadēmijas, kuru vairākus gadus kā prezidente vadīja Agņeška Holanda, balvām filma Francs pavisam bija nominēta trīs kategorijās - arī par labāko kostīmmākslinieku un grima mākslinieku un friziera darbu -, un to izrādīja arī Sansebastjanas Starptautiskā kino festivāla konkursa programmā. Agneška Holanda ir gan filmas Francs režisore, gan scenārija līdzautore.
Filmu “Francs” izrādīs kinoteātros Forum Cinemas, Splendid Palace un K Suns Rīgā un Kino Rio Ventspilī no 20. februāra.