Telpiski un mākslinieciski šis notikums tika veidots sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu Dzejas pusnakts, akcentējot, ka literatūra ir mūsu ikdienas barība. Ceremonijā tika noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās. Svaigākajā no tām balvu ieguva izdevniecības Dienas grāmata klajā laistā Ingas Gailes luga Sliktā māte par dramaturģiski spēcīgu, daudzslāņainu un saistošu Asjas Lācis personības interpretāciju (pēc ilgāka pārtraukuma šī gada žūrija bija lēmusi atjaunot kategoriju Spilgtākais darbs dramaturģijā – I. A.).
No visas sirds
"Mācāmies no Asjas Lācis viņas dzīvotspēku, spēju izkļūt no neiespējamām situācijām un ticēt sev un mākslai," savas pateicības runas noslēgumā aicināja Inga Gaile, turot rokās zaļā plastmasas maisiņā gaļas pārdevēja ielikto Dāniela Šatalova dizainēto balvu. Viss, kā Rīgas Centrāltirgū pienākas! Par spilgtāko darbu literatūras pētniecībā tika nosaukta Paula Daijas monogrāfija Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848 (Latvijas Nacionālā bibliotēka) par erudītu ieguldījumu izpratnē par vācbaltiešu kultūras un tās pārstāvju lomu latviešu literatūras un nacionālās pašapziņas izaugsmē.
"Es redzu bariņu ar pusaudžiem, kuri vasaras vidū kurina ugunskuru kādā neatļautā vietā un dzied dziesmas – dzied šķībi, ļoti šķībi un jauc visu laiku vārdus, bet dara to no visas sirds un nebaidās vai arī baidās, bet arī no visas sirds," nominanta video vizītkartē teica Kirils Ēcis, kurš šajā vakarā saņēma balvu par spilgtāko debiju ar savu pirmo dzejas krājumu te nu ir tā vasariņa (izdevējs Neputns), kurā viņa balss ir jauneklīga, taču liecina par vērā liekamu dzejas pieredzi un liek ar nepacietību gaidīt, ko tā vēstīs turpmāk. Frāze "Es redzu" iesāka visu nominantu video vizītkartes un atgādināja, ka dzejnieks vai rakstnieks ir tas, kurš atrod veidu, kā paskatīties uz realitāti un nepārakmeņoties tās priekšā kā ikviena dzīvā radība sengrieķu mītā par Medūzu Gorgonu.
Ar balvu par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā tika godināts tulkotājs Jānis Krastiņš, kurš ir aizrāvies ar čehu valodu Prāgas pavasara laikā un veltījis tai vairākas desmitgades un vienlaikus visu sava darba mūžu ir pavadījis Neorganiskās ķīmijas institūtā. "Ne velti čehu rakstniece Viktorije Hanišova, viesojoties Latvijā pagājušā gada decembrī, vienā no maniem darbiem ierakstīja veltījumu: "Manam visdīvainākajam tulkotājam"," atminējās Jānis Krastiņš, kurš ir iztulkojis divus viņas romānus: Smilšu kastes detektīvs un Sēņotāja līdzās Josefa Škvorecka, Jakubas Katalpas, Jaroslava Hašeka, Mihala Vīvega, Jiržīja Kratohvila, Vāclava Havela un daudzu citu autoru darbiem (interviju ar Jāni Krastiņu var lasīt KDi jaunākajā numurā un interneta vietnē Diena.lv – I. A.).
Leonardo ceļojums
Šis ir bijis tulkotāju un tulkojumu gads. Latvijas Literatūras gada balvai kopumā ir tikuši iesniegti 49 ārvalstu literatūras tulkojumi. Žūrija bija izvēlējusies nošķirt prozas tulkojumus un atdzejojumus, ņemot vērā darba specifiku, kas katrā no šiem literārajiem žanriem ir atšķirīga. Kategorijā Labākais prozas tulkojums latviešu valodā balvu ieguva Māra Poļakova ar Maika Johansena romāna Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici tulkojumu (izdevējs Aminori) par valodiski niansētu, rūpīgu un meistarīgi veiktu darbu, kas nozīmīgi paplašina lasītāja ukraiņu literatūras pieredzi un bagātina latviešu valodu. "Atšķirot šo grāmatu un lasot pirmās lapaspuses, rodas tas pats jautājums, kas daudzu citu ukraiņu rakstnieku gadījumā: kā tas ir iespējams, ka es līdz šim par šo autoru neko nezināju?" atzina Māra Poļakova.
Maiks Johansens (1895– 1937) bija viens no izcilākajiem Nošautās renesanses pārstāvjiem. Tā bija XX gadsimta divdesmito, trīsdesmito gadu ukraiņu dzejnieku, rakstnieku, mākslinieku un intelektuāļu paaudze, ko padomju vara iznīcināja un izdzēsa no literatūras vēstures lapaspusēm, kurās viņi soli pa solim atgriežas līdz ar augstvērtīgiem tulkojumiem. Māra Poļakova bija arī viena no tulkotāju kolektīva dalībniecēm kopā ar Māri Salēju, Jāni Elsbergu, Ingmāru Balodi un Arvi Vigulu, kas ar Ostapa Slivinska dzejas izlasi Ziemas karalis un citi dzejoļi (izdevējs Orbīta) izpelnījās balvu par labāko atdzejojumu latviešu valodā. Tā piešķirta par emocionāli satriecošas dzejas lietpratīgu atlasi un atdzeju, veidojot dramatiski piesātinātu un poētiski ietilpīgu krājumu, – raksturoja žūrija, kuru vadīja tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska.
Žūrija pasniedza arī speciālbalvu latviešu trimdas žurnālam Jaunā Gaita, kas ir pastāvējis vairāk nekā septiņdesmit gadus un joprojām turpina iznākt. Tas ir unikāls fenomens latviešu kultūras vēsturē. "Es pilnībā atzīstos Jaunās Gaitas paternitātē. Šim bērniņam devu arī nosaukumu," atklāja pirmais redaktors, literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs. "Apmēram ap šo laiku 1955. gadā Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības valde norādīja uz mani ar pirkstu: "Tu veidosi rakstu krājumu jaunatnei. Tev ir pieci mēneši laika! Es apsēdos pie sava studenta rakstāmgalda un domāju: kas man lika tam piekrist?! Tas izdevās, jo man palīgā nāca tā saucamais Jaunās Gaitas velna ducis, no kura izveidojās tālākā redakcija," atcerējās pirmais redaktors, kura aizsāktais žurnāls ātri vien no tribīnes jaunajai paaudzei kļuva par rakstu krājumu kultūrai un brīvai domai (visi numuri ir pieejami interneta vietnē Jaunagaita.net – I. A.).
Ams, ams, ams!
Kategorijā Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem laurus plūca Ivars Šteinbergs ar savu debiju bērnu literatūrā Ams, ams, ams! (izdevējs Liels un mazs) par rotaļīgu, sirsnīgu un dzejiski augstvērtīgu krājumu, kas bez liekas didaktikas tieši un intīmi uzrunā jaunu un gudru lasītāju. Par labāko dzejas darbu tika atzīts Arta Ostupa krājums Patiesība (izdevējs Neputns) par augstas raudzes dzejoļkrājumu, kur dziļākās ētiskās un estētiskās patiesības atklājas caur šķietami ikdienišķo un materiālo. "Laikam ir jāpiekrīt atsevišķiem lasītājiem, kuri teikuši, ka šī ir mana atklātākā un salīdzinoši vienkāršākā grāmata. Man ir patiess prieks, ka tā ir novērtēta. Mazliet ir tāda sajūta, ka novērtēts ne tikai darbs, bet arī es pats. Bet man jūs jābrīdina – nākamās grāmatas būs citādas," ieintriģēja Artis Ostups.
Kategorijā Labākais prozas darbs balvu saņēma izdevniecības Latvijas mediji klajā laistais Viļa Kasima romāns esejās Svešuma grāmata par mākslinieciski pārliecinošu ieskatu jauna vīrieša pārdomās, tiecoties izzināt savas attiecības ar nāvi, mīlestību, laiku un telpu. "Es redzu savu tēvu, viņa dzīvi, kas atbalsojas manī un tad arī manā meitā – kā saviļņojas ezera virsma, kad tajā iemests akmens," sacīja Vilis Kasims, kura grāmata ir vēstījums par mēģinājumiem atrast savu vietu mūždien mainīgajā pasaulē. Savukārt vakara noslēgumā ceremoniju pavadošā grupa Tramvajs aiz aukstuma vitrīnas nodziedāja optimismu uzturošu dziesmu: "Ja es saņēmu balvu, es esmu laimīgs šovakar. Pat ja es nesaņēmu balvu, es esmu laimīgs šovakar."