Uz labākā prozas autordarba nosaukumu pretendē Andras Manfeldes Kosmonauta iela (izdevējs Dienas grāmata), Ingas Ābeles Mīlamā (izdevējs Dienas grāmata), Osvalda Zebra Dzīvs! (izdevējs Dienas grāmata) un Viļa Kasima Svešuma grāmata (izdevējs Latvijas mediji).
Citi noteikumi
Kategorijā Labākais dzejas autordarbs ir nominēti Agneses Rutkēvičas Vientulības drošības noteikumi (izdevējs Aminori), Arta Ostupa Patiesība (izdevējs Neputns), Ivara Šteinberga Stāsti (izdevējs Neputns), Jāņa Rokpeļņa Nomods (izdevējs Neputns) un Ligijas Purinašas Magnificat (izdevējs Valodu māja). Savukārt aizvadītajā gadā Latvijas literatūrā visspilgtāk ir debitējuši Alise Bogdanova, Ausma Perons, Kirils Ēcis un Sintija Kampāne-Štelmahere.
Jāpiebilst, ka ekspertu komisija ir lēmusi pasniegt balvas arī kategorijās Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā un Spilgtākais darbs dramaturģijā un nošķirt prozas tulkojumus un atdzejojumus. "Atdzejojumus un prozas tulkojumus vēlējāmies vērtēt atsevišķās kategorijās, ņemot vērā tulkošanas specifiku, kas katrā no šiem literārajiem žanriem ir atšķirīga," uzsver ekspertu komisijas priekšsēdētāja tulkotāja Ieva Lešinska.
Šogad Latvijas Literatūras gada balvai kopumā tika iesniegts rekordliels darbu skaits – 156 darbi no 31 izdevēja. Visvairāk – kategorijā Labākais ārvalstu literatūras tulkojums (49), Labākais prozas autordarbs (28) un Labākais literatūras autordarbs bērniem (27). "Ekspertiem zvēra darbs," Latvijas Literatūras gada balvas feisbuka kontā komentēja literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa. To Ievas Lešinskas vadībā veica literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis, dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks, rakstniece Kristīne Ulberga, dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs, autore un tulkotāja Signe Viška, filozofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.
Reālistiski tieši
Ar mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā tiks godināts tulkotājs no čehu un slovāku valodas Jānis Krastiņš, kura tulkoto literāro darbu spektrs ir visnotaļ plašs – no pagājušā gadsimta klasiķiem Jaroslava Hašeka, Zdeņeka Jirotkas un Josefa Škvorecka līdz pašas jaunākās paaudzes čehu autoriem. "Jāņa Krastiņa tulkojumu valoda nereti ir reālistiski tieša, taču turpat līdzās sevī iemieso ļaušanos visam poētiskajam un rotaļāšanos ar valodas bagātīgi piedāvātajām un pieejamajām (un, kā vietumis šķiet, bezgalīgajām) iespējām. Šādā kontekstā starp virsotnēm būtu pieminams Alenas Mornštainovas romāna Hana tulkojums latviešu valodā (2019)," raksturo Arnis Koroševskis.
Šogad tiks piešķirta arī speciālbalva žurnālam Jaunā Gaita. Tas ir visilgmūžīgākais literatūrai un kultūrai veltītais periodiskais izdevums latviešu valodā. "Izdevums, kas daudzus gadu desmitus uzrunāja brīvdomīgākos trimdinieku vidū, nekad nav vairījies no polemikas vai nostāšanās pret konjunktūru, taču vienmēr saglabājis uzticību Latvijas brīvībai un latviešu valodai," uzsver Ieva Lešinska.
Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks 17. aprīlī plkst. 19 Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, atbalstot ieceri tuvākajos gados pielāgot to mākslas un kultūras funkcijām. Pirms tam ir ieplānoti nominantu lasījumi – 1. aprīlī plkst. 18 bārā Aleponija norisināsies dzejas lasījumi, savukārt 9. aprīlī plkst. 18 Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mansardā pulcēsies prozaiķi un prozas tulkotāji.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē laligaba.lv un Latvijas Literatūras gada balvas sociālajos tīklos.