Nākamajā otrdienā, 12. maijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktores amatā stāsies līdzšinējās muzeja direktores Māras Lāces vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova. KDi aptaujāja vizuālās mākslas nozares pārstāvjus un uzdeva viņiem divus jautājumus par gaidāmajām pārmaiņām.
1. Kādi, jūsuprāt, būs jaunās LNMM direktores galvenie izaicinājumi?
2. Kāda ir mākslas muzeja direktora loma XXI gadsimtā?
HELĒNA DEMAKOVA
Mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre (2004–2009)
1. Jaunā muzeja direktore nav cilvēks no malas, viņai visi aktuālie izaicinājumi ir labi zināmi, un ar daudziem viņa ir tikusi galā. Es gribētu pieminēt un uzsvērt, ka tieši Iveta Derkusova ir radījusi vērtīgāko mākslas zinātnes grāmatu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs (2014). Vislielākais izaicinājums, protams, ir hipotētisks – ja nu atkal iestājas kāda krīze, jo tad tieši direktors ir tas, kuram jātiek ar to galā.
Ja runā par gaidāmo laikmetīgās mākslas muzeja Arsenāls atvēršanu, tad izaicinājums ir tas, ka, būdams tik ilgi slēgts, muzejs ir pazaudējis daļu apmeklētāju. Līdz ar to ir jāpārrauga ne tikai tas, kā Arsenāls tiek atjaunots un kā tiek izveidota pirmā ekspozīcija, bet arī jādomā, kā atgūt skatītāju. Nu jau ir izaugusi vesela paaudze, kura nekad Arsenālā nav bijusi. Vēl viens svarīgs uzdevums ir pie mazās rocības tomēr censties papildināt muzeju krājumus. Iveta Derkusova ir bijusi LNMM direktores vietniece tieši krājuma darbā, tā ka šī sfēra viņai ir labi zināma. Svarīgs ir jaunās direktores pieteiktais virziens – iet uz plašāku attīstību un sadarbību Baltijas reģionā. Šīs attiecības ir jāiekopj – gan ar Tallinu un Viļņu, gan Helsinkiem un Krakovu. Direktora pienākums ir veidot attiecības ar šo muzeju vadītājiem. Ja runājam par atalgojuma palielināšanu, tas ir dialogs ar Kultūras ministriju, jo ministrs ir tas, kurš sagādā naudu nozarei. Līdztekus LNMM ir svarīgi nosargāt savu reputāciju, kura tam ir izcila. Tas būs Ivetas Derkusovas galvenais uzdevums.
2. XXI gadsimtā muzeja direktora loma, no vienas puses, ir mainījusies. No otras puses, tā ir palikusi nemainīga, jo muzeja krājuma veidošana un papildināšana ir nemainīga funkcija. Protams, šodien ir pilnīgi citas tehnoloģiskās iespējas, un muzejam ir jāuzkrāj arī virtuālie mākslas darbi. Taču kopumā muzeja ideoloģija ir nemainīga – tā ir un būs atmiņas institūcija. Muzejs ir arī tikšanās un komunikācijas, kā arī muzejpedagoģijas vieta. Muzejos pedagoģiskā un mūžizglītības dimensija kļūst aizvien nozīmīgāka. Tāpat ļoti liela loma ir digitalizācijai, mēs Covid-19 pandēmijas laikā redzējām, cik brīnišķīgi pasaules muzeji tiešsaistē atvēra savus krājumus. Tāpat tiešsaistē parādījās mākslas katalogi. Tiešsaistē muzeji var rīkot arī lekcijas.
SANTA HIRŠA
Mākslas zinātniece un kritiķe
1. Galvenais izaicinājums būs taupības pasākumi, jo mēs labi zinām, ka kultūras budžets ir pirmais, ko samazina. Lai gan jau līdz šim valsts dotācijas nav nosegušas visas muzeja pamatfunkciju izpildes izmaksas. Šajos apstākļos vadības maiņa noteikti būs izaicinājums. Precīzāk par izaicinājumiem varētu spriest Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa pretendentu izvērtēšanai. Manuprāt, šīs darba grupas lielais uzsvars tieši uz muzeju speciālistiem, kas bija tās sastāvā, liek domāt, ka ministrija šajā amatā gribēja redzēt cilvēku, kas perfekti pārzina tieši muzeja darba specifiku. Iespējams, tas ir vēl viens izaicinājums jaunajai direktorei – izveidot ciešāku saikni ar vizuālās mākslas nozari.
LNMM direktors noteikti ir viens no centrālajiem spēlētājiem nozarē, kuram ir iespēja ietekmēt mākslas procesus arī ārpus muzeja. Ja runājam par izstāžu veidošanu, līdzekļi jaunu izstāžu producēšanai ir absolūti nepietiekami, tāpat kā līdzekļi mākslinieku un producentu autoratlīdzībai. Šādos finansiālos apstākļos ir ļoti problemātiski veidot vērienīgas izstādes. Te gan jāņem vērā, ka pēc pāris gadiem tiks atvērts Arsenāls, kas pamatīgi izmainīs līdzšinējo muzeja programmu kodolu, tas vairāk strādās ar XX gadsimta otrās puses un XXI gadsimta mākslu. Tādējādi muzeja programmas mainīsies dabiskā veidā un būs jūtamas arī jaunas vēsmas. Taču, manuprāt, jau līdz šim līdzsvars starp starpdisciplinārām un tradicionālām izstādēm ir bijis diezgan harmonisks.
2. Mūsdienās muzeji kļūst aizvien vairāk starpdisciplināri, un tas arī muzeju direktorus padara par tādiem universālajiem kareivjiem. Viņiem ne tikai jāvada kultūras institūcija, bet ir jādomā par tās iekļaušanos plašākos sabiedriskajos procesos. Muzejniecība ir ārkārtīgi dinamiska nozare, kas nemitīgi mainās, un arī muzeja jēdziens visu laiku tiek pārdefinēts. Mani kā mākslas zinātnieci un kritiķi visvairāk interesē muzeja spēja pašidentificēties un tas, kā muzejs spēj pozicionēties kopējā mākslas ainā, kas katrā valstī un pilsētā ir atšķirīga.
Pēdējos gados esmu novērojusi, ka muzeji diezgan daudz dublē citu mākslas institūciju funkcijas un pazūd robežas starp izstāžu zāli, muzeju un mākslas galeriju. Iespējams, tas nav slikti, bet ilgtermiņā man gribētos saskatīt, ka muzeji veido spēcīgāku savas identitātes karkasu. LNMM autoritāte ir ļoti augsta, to varētu pārņemt arī citi muzeji, lai tie kļūtu par vietām, kuras kalpo sabiedrības interesēm. Muzeji ir arī demokrātisko vērtību sargi, kas apliecina to lielo ietekmi uz sabiedrību. Viens no virzieniem, kā muzejiem strādāt ar savām kolekcijām un veidot izstādes, ir uzdot arī neērtus jautājumus un rosināt sociālas refleksijas par aktuāliem jautājumiem pašlaik un nesenā pagātnē. LNMM pēdējā laikā ir aizvien vairāk pievērsies sociālkritiskām tēmām, tomēr tam jānotiek ne tikai pastarpināti caur izstādēm, bet muzejam veidojot arī savu tēlu sabiedrībā.
JĀNIS ZUZĀNS
Mākslas kolekcionārs, muzeja Zuzeum dibinātājs
1. Tā kā Iveta Derkusova, jaunajā amatā stājoties, ir nākusi no muzeja vides, tad galvenā izšķiršanās būs starp iesākto darbu turpināšanu un vēlmi ieviest ko jaunu. Runa ir gan per personāla un izstāžu veidošanas politiku, gan starptautisko attiecību iedibināšanu. Es nezinu, kuru ceļu Iveta Derkusova izvēlēsies. Ja tas būs tikai iesāktā turpinājums, tas būs rutinizēts darbs, savukārt, ja būs kādas jaunas vēsmas, tās noteikti skars darbinieku struktūru. Iespējams, kāds būs jāatlaiž, kāds būs jāpieņem vietā.
Pats pirmais uzdevums ir Arsenāla atvēršana. Tā ir viena no mūsu lielajām izstāžu platformām, un es nezinu, kādas muļķības dēļ to aizvēra. Atalgojuma palielināšana un muzeja krājuma papildināšana ir direktora tiešais pienākums. Viens no muzeja ienākumu avotiem varētu būt dažu mākslas darbu pārdošana, ko pašlaik aizliedz likums. Taču savulaik, īpaši padomju gados, muzejs ir iepircis gana daudz diezgan viduvēju mākslas darbu. Tos varētu laist apritē un pārdot. Varētu izveidot sarakstu ar mākslas darbiem, kurus muzejs nekad nedrīkst pārdot, un pārējos, iespējams, var laist apritē.
Jaunas vēsmas muzejā tomēr vajadzētu ieviest, piemēram, pamainīt izstāžu politiku. Manuprāt, LNMM par maz ir starptautiskās sinerģijas. Zuzeum būs izstāde par jauno lietišķību, un kāpēc gan nepaņemt kādu šādā stilā strādājošu Eiropas mākslinieku? Līdz šim, veidojot izstādes, mēs esam strādājuši diezgan plakani, parādot tikai savu mākslu. Taču izstāžu veidotājiem vajag vērpt to intrigu. Ir viegli atrunāties ar naudas trūkumu, ar to, ka ir lielas izmaksas mākslas darbu transportēšanai un apdrošināšanai. Taču atrast šo naudu ir direktora pienākums. Ja mēs paliekam pie tā, ka muzejs ir tikai krātuve, no tā taisa izstādes ar maziem līdzekļiem. Taču cilvēki mūsdienās prasa kaut ko vairāk, viņi grib redzēt sasaisti ar pasauli. Es teiktu, ka pasludinātais virziens Baltijas reģionā ir par šauru. Mums vajag piesaistīt lielos Eiropas muzejus. Aktīva starptautiskā sadarbība vienmēr ir svarīga. Izstādes vienmēr ir jāveido ar intrigu. Nevar tikai izvilkt gleznas no krājuma, pielikt pie sienas un priecāties, ka sen neesam tās redzējuši. Māksla zināmā mērā ir arī propagandas instruments, tā var veidot cilvēku domāšanu, attīstīt viņu viedokļus.
2. Muzeja direktors ir liels, atbildīgs amats, to varbūt pilnībā nevar pielīdzināt bankas prezidentam, bet nu tuvu tam. Muzeja direktoram vispirms ir jābūt vizionāram. Redzēsim, kā Ivetai Derkusovai ar to veiksies. Jo vizionārs ir talants. Vēl mūsdienās klāt ir nākušas jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošana muzeja kolekcijas popularizēšanai pasaules līmenī, atrodot jaunus, jēgpilnus risinājumus. Tagad taču ir tik viegli veikt dažādas saspēles, piemēram, savienojot Pikaso ar mūsu Oto Skulmi. XXI gadsimtā visu laiku ir jātur roka uz pulsa, lai zinātu, kas notiek pasaulē.
DENISS HANOVS
Kultūrvēsturnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Humanitāro zinātņu katedras vadītājs
1. Iveta Derkusova pārņem institūciju, kas ir ļoti labi sakārtota, kurai ir daudz interesantu mērķu un darbības virzienu. Tāpēc, no vienas puses, tas ir vieglāk, bet no otras – jaunajai direktorei ir jādefinē sava politika un jāatrod savs rokraksts. Tas būs izaicinājums. Tajā pašā laikā ir ļoti labi, ka jaunā direktore ir ilgstoši strādājusi ar iepriekšējo LNMM vadītāju. Līdz ar to es domāju, ka būs gan pēctecība, gan jauninājumi. Mūsdienās muzejs ir kaut kas krietni vairāk un plašāk, nekā tikai pagātnes telpa. Tā nav telpa, kurā mēs kaut ko atceramies. Muzejs ir telpa, kas vēsta par mūsu šodienas cilvēkiem. Kamēr mums nav laikmetīgās mākslas muzeja, mēs visi LNMM esam laikmetīgi savā klātienē. Muzejam ir izteikta publiskā foruma loma laikā, kad publiskā telpa samazinās un sabrūk. Muzejs ir viena no tām agorām, kas nodrošina telpu, kurā satikties dažādām sociālām, politiskām un etniskām grupām. Tā kā katrs izstādes apmeklētājs zināmā mērā ar savu uztveri ir arī tās līdzautors, tad muzejs kļūst par demokrātisku telpu visiem.
Pašlaik LNMM izstādes ir pietiekami interaktīvas, un muzejs ir maksimāli – pieejamā budžeta ietvaros – iekļaujošs dažādām iedzīvotāju grupām ar īpašām vajadzībām. Tajā pašā laikā, kamēr mums nav laikmetīgās mākslas muzeja, LNMM ir dubulta loma – atspoguļot pagātni un reflektēt par šodienu. Tāpēc vajadzētu palielināt forumu, diskusiju formātus par to, kas mūs šķeļ, izraisa asas reakcijas, kā mēs spējam runāt cits ar citu un paciest citādo. Piemēram, izstādes par dzimtes jautājumiem vai etnicitāti, vai seksualitātes vēsturi. Muzejam būtu nepieciešams paātrināt pulsu un paaugstināt sabiedrisko asinsspiedienu. Ja es zīmētu multeni par LNMM, es gribētu, ka no muzeja dzīlēm būtu dzirdami sirdspuksti, kas liecinātu, ka tur ir mūsu kolektīvā šodiena. Mūsu muzejs ir labi pārstāvēts Eiropā, un nesen pie mums bija lieliska Ufici galerijas izstāde.
Runājot par plašāku starptautisko sadarbību, ir jāatceras, ka LNMM darbojas ierobežota valsts budžeta apstākļos, un mums ir diezgan vāji attīstīta mecenātisma kultūra. Es gribētu pieminēt, cik diži valstsvīri mums bija pirmās brīvvalsts laikā – viņi bija spējīgi pieņemt un uztvert modernismu un sākt veidot kolekciju. Es vēlētos, lai Rīgas domē un Saeimā būtu vairāk valstsvīru, kuri nebaidās ne no laikmetīgās mākslas, ne no tradicionālās mākslas un mūsu mantojuma un kuri saprastu, ka tā ir mūsu neatkarības vēsture, kas attēlota uz audekla. Mums vajadzētu vairāk politiķu, kuri saprot un prot lasīt mākslu. Iepriekšējā muzeja direktore Māra Lāce ir izveidojusi brīnišķīgu ābeci arī politiķiem.
2. Mums izaug paaudze, kura dzīvo ar mākslīgo intelektu, kas veido lielā mērā spekulatīvu neesošu realitāti, attālinot no mums kultūras mantojumu. Tā paaudze, kura šķērso ielu pie sarkanās gaismas, skatoties telefonā un veidojot savu universu, ir jādabū atpakaļ. Tāpēc LNMM noteikti ir jāpalielina un jāpastiprina tieši bērniem un jauniešiem domātu programmu skaits. Tādas jau ir pašlaik, taču tās noteikti ir jāpastiprina. Mums ir jāsadzīvo ar mobilā telefona paaudzi un jāpiedāvā tai sajūta, ka mākslas klātienes pieredze ir unikāla un neatkārtojama. Ir jāsāk ar vecākiem. Bērniem ir jāmāca uzdot jautājumus, tad mums nebūs tādas histērijas, kāda bija ap Brektes instalācijām. Audekls ar krāsu triepieniem, ierāmējumu ir tik lielā mērā dzīva vēsture, ka mums bērniem un jauniešiem ir jādod iespēja par to sajūsmināties. Tas ir jāmāca. Ja mēs plānojam laikmetīgās mākslas muzeju, tam ir jārod atbalss cilvēku prātā un uztverē. Tajā pašā laikā mums ir jāsaglabā XIX gadsimts un modernisms, kas definēja latvietību. LNMM nav tikai profesionāļiem domāta telpa, tas ir stāsts par latvietību, kas bijusi globāla. Tam visam ir arī politiska dimensija, jo jebkurš muzejs ir politiska telpa.
ASTRĪDA RIŅĶE
Galerijas Alma vadītāja, izstāžu kuratore
1. Muzejs joprojām ir sarežģītā situācijā. Tam ir jāapvieno LNMM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja uzdevumi. Iveta Derkusova ir laba profesionāla izvēle šim amatam. Viņai ir pieredze un skaidra izpratne par mākslas vidi, un tas noteikti palīdzēs vadīt muzeju šajā sarežģītajā posmā. Gribas novēlēt viņai veiksmi un izturību. Ir svarīgi, lai viņai izdodas atrast līdzsvaru starp dažādiem uzdevumiem un virzieniem un veidot skaidru, pārliecinošu, drosmīgu muzeja tēlu.
2. Jautājums ir pārāk abstrakts, ja domājam konkrēti par LNMM. Jārēķinās ar vietu, kurā atrodamies. Ir nepieciešama drosme un pārliecība, lai apzinātos savu identitāti, kā arī skaidra attieksme un spēcīga koncepcija, nevis tikai formāla līdzsvara meklējumi. Iespējams, šo mūsu situācijas īpatnību es pārvērstu par atšķirīgas identitātes jautājumu – par to, kā mēs definējam sevi, kad atrodamies konkrētā situācijā, salīdzinot ar valstīm, kurās ir cieņpilnāka attieksme pret laikmetīgo mākslu. Blakus vecmeistaru zālēm es izveidotu ekspozīciju zāles ar XXI gadsimta klasiķiem, tas būtu skaisti un audzinoši sabiedrībai. Piemēram, blakus Jēkabam Kazākam, Jāzepam Grosvaldam un Gustavam Klucim var būt Andris Breže un Krišs Salmanis, savukārt blakus Janim Rozentālam – Jānis Avotiņš. Tas viss ir viens.
ZANE ČULKSTĒNA
Laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja
1. Galvenais LNMM izaicinājums ir finansiālā situācija. Muzejam ir grūtības pilnībā finansēt pat bāzes lietas, ne tikai algas, kur nu vēl programmu veidošanu. Tādējādi viens no jaunās direktores pamata uzdevumiem būs finansējuma piesaiste un pašu ģenerēto ienākumu proporcijas palielināšana. Tas, ka pašlaik muzejs nevar brīvi plānot savu cenrādi (jebkuras biļešu cenu izmaiņas ir jāapstiprina MK noteikumiem – N. Z.), ir absurds, par to nav šaubu. Otrs lielais izaicinājums līdztekus finansiālajam ir spēja palielināt muzeja starptautisko konkurētspēju. Tas ir ļoti sarežģīti situācijā, kad naudas pietrūkst pat algām. LNMM ir ļoti spēcīgs kā kolekcijas glabāšanas institūcija, bet XXI gadsimtā ar to nepietiek. Ir svarīgi arī pārliecinoši pozicionēties starptautiski. Iespējams, ir vērts periodiski pārskatīt muzeja kolekciju un pieņemtos vēsturiskos lēmumus par mākslas darbu iegādi. Tas arī varētu būt papildu finanšu avots. Mēs nevaram visu laiku tikai uzkrāt, jo tas ir arī mākslas darbu uzglabāšanas jautājums. Absolūti izšķirīgs brīdis būs Arsenāla atklāšana, ko mēs visi ļoti gaidām un ceram, ka pietiks līdzekļu kvalitatīvam saturam. Ivetai Derkusovai būs jāatrod līdzsvars starp ļoti cienītās Māras Lāces iedibināto augsto profesionalitātes standartu saglabāšanu un nepieciešamību pēc jaunām vēsmām un sava rokraksta iezīmēšanas.
2. XXI gadsimta mākslas muzeja direktora loma ir nozīmīgi paplašinājusies. Viņš ir gan intelektuālais līderis, gan administratīvais vadītājs. Manuprāt, ļoti svarīgi ir viss, kas notiek ar tehnoloģijām un mākslīgo intelektu. Tas mainīs daudz ko visos līmeņos, sākot ar administratīvo un birokrātisko procesu atvieglošanu. Bet ne tikai. Tas ir gan kultūras, gan ekonomikas, gan sociālpolitikas jautājums. Pasaulē šajā ziņā notiek lielas pārmaiņas, un muzejam ir jābūt ne tikai patvēruma vietai, bet arī vietai, kurā reflektēt par šīm pārmaiņām. Gribētos, lai muzeja stāsts būtu ne tikai par pagātni, bet arī par šodienu un nākotni.
LAIMA SLAVA
Mākslas zinātniece, apgāda Neputns līdzdibinātāja
1. Nav viegli ieņemt kādu posteni pēc ļoti spilgtas personības ilgu gadu "valdīšanas". Kā bijusī direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova ar muzeja vareno saimniecību nav jāiepazīstina, un visi profesionālie izaicinājumi, kas viņu sagaida, viņai ir zināmi. Es pievienotu arī izaicinājumu racionāli rast savu – empātisku un iedarbīgu – pieeju pašas saimes kopības uzturēšanai. Tāpat veiksmīga komunikācija kā ar mākslas lietotājiem, tā, jo īpaši, ar atbalstītājiem gan valstiskā, gan privātā formātā šodien ir nopietns izaicinājums.
2. Varu tikai apliecināt, ka līdzšinējā sadarbība ar muzeju mums, Neputnam, bijusi totāli veiksmīga un ražīga. Un tas noticis, pateicoties gan vadības, gan savā nozarē ļoti zinošu augsta līmeņa speciālistu profesionalitātei un koleģiālai atsaucībai. Svarīgi, lai šis līmenis un atsaucība saglabātos arī XXI gadsimta uzdevumu izaicinājumos.
MĀRA LĀCE
Bijusī LNMM direktore (2001–2026)
1. Izaicinājumu būs daudz. Par galveno es uzskatu sabalansētas un uz vienotu mērķi orientētas komandas nostiprināšanu kā atbalstošu faktoru veiksmīgai darbībai. Vislielāko sabiedrības uzmanību noteikti izpelnīsies visi jautājumi, kuri būs saistīti ar mākslas muzeja Arsenāls atvēršanu 2028. gadā.
2. XXI gadsimtā ir radikāli mainījusies muzeju loma sabiedrībā, tā arvien vairāk kļuvusi par cilvēku gaidu un sajūtu paudēju. No tā izriet nepieciešamība muzeja vadītājam būt redzīgam un jūtīgam, tomēr ir jāsaglabā skaidrs redzējums un strukturēts skats uz daudzveidīgo mērķu sasniegšanu un uzdevumu risināšanu. Mākslas muzejā tam visam pievienojas arī beznosacījuma mākslas mīlestība.