Filipa Šmita prakse balstās analogā fotogrāfijā un konceptuālās intervencēs urbānajā vidē – publiskai telpai kļūstot par platformu, lai pētītu pilsētvides un tās dalībnieku mijiedarbību. Sirreālistiskais noskaņojums izvēlēts kā līdzeklis, lai akcentētu ilgas pēc jēgpilnas un mentālās veselības kopjošas brīvbrīžu pavadīšanas laikos, kad politiskās pasaules konflikti nerimstas.
Fotogrāfijas ataino atpūtas rituālus svaigā gaisā - saules izdalītā laimes hormona nozīmību un veidus kā rast iekšējo mieru, audzēt pašapziņu un kopt sociālās saiknes, pavadot laiku ar līdzcilvēkiem un būvējot tiltus cieņpilnām attiecībām arī ar citu paaudžu vai viedokļu pārstāvjiem. Fotogrāfiju sērijas Saules skūpstā iedomātās utopijas nav bēgšana, bet gan aicinājums pārdomāt un jaunradīt attiecības gan ar sevi, gan vienam otru.
Kā viens no iedvesmas avotiem minams 50.gadu avangardiskās, kapitālisma kritizējošā Situacionistu inernacionalitātes kustība un tās kodolidejas. Kā mainīt pasauli sākot pašiem ar savu ikdienas organizēšanu, - konkrētu dzīves mirkļu rekonstrukcijas, viņi radīja tādas situācijas kā derivé – neizplānotas pastaigas, parasti pilsētvidē, kurā tā dalībnieki pārstāj koncentrēties uz savām ikdienas attiecībām ar sociālo vidi. Tāpat Filipa fotogrāfijas aktualizē jautājumu par to, kā apdzīvojam publisko telpu, inscinējot alternatīvas un brīvākas kopābūšanas formas.
Turpinot pagājušajā gadā iesākto – hepeningā Saules skūpsts, izstāde radīs īslaicīgu risinājumu situacionistu filozofa Ivana Ščeglova apgalvojumam: “Mums ir apnikusi pilsēta, tajā vairs nav neviena saules tempļa."
Izstādes norises laikā tiks organizētas bezmaksas ekskursijas ar mākslinieku un kuratori.
Filips Šmits ir latviešu fotomākslinieks, kurš strādā ar analogo fotogrāfiju un konceptuālām intervencēm pilsētvidē. Viņa radošā prakse vērsta uz ikdienas rituālu, nejaušu sastapšanos un pilsētvides psiholoģijas izpēti, inscenējot situācijas, kas maina ierasto uztveri un atklāj pilsētā klātesošās sociālās struktūras. Iedvesmojoties no situacionistu psihoģeogrāfijas un dérive pieejas, mākslinieks pilsētu aplūko kā dzīvu organismu, kurā redzamais un neredzamais nepārtraukti mijiedarbojas.
Šmits ieguvis bakalaura grādu laikmetīgajā modes fotogrāfijā London College of Fashion un studējis Baltic Analog Lab filmu skolā. Viņš ir FK balvas laureāts kategorijā Labākais jaunais Latvijas fotogrāfs un nominants Latvijas Gada balvai mākslā. Mākslinieks veidojis personālizstādes, tostarp Let’s Get Sun-Kissed (HELLERAU PORTRAITS, Drēzdene), kā arī 2025. gadā tā piedalījās Roterdamas Fotogrāfijas festivālā un Rīgā saņēma radošās izcilības Adwards XVIII balvu sudraba pakāpē kategorijā meistarstiķis jeb craft. Šī gada maijā Filips Šmits piedalīsies Emerging Baltic Talents grupas izstādē (09.05.–01.11.2026.) Fotografiska Tallinn, kā arī īstenos līdz šim apjomīgāko personālizstādi Rīgā, Radošajā rūpnīcā Veldze.
Elīza Elizabete Ramza ir mākslas vēsturniece, neatkarīgā kuratore, tekstu autore un mākslas projektu producente no Rīgas, šobrīd dzīvo Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas zinātņu bakalaura grādu mākslas vēsturē (2019) un turpinājusi studijas Florences Mākslas akadēmijā, kā arī Sorbonnas Universitātē (2022-2024). Elīza ir guvusi profesionālo pieredzi dažādās Eiropas mākslas institūcijās, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (izglītības kuratore, 2017), Quartair laikmetīgās mākslas institūtā (Hāga, 2018), Careva Contemporary (Rīga, 2019) un Ruttkowski;68 (Parīze, 2020- 2021). Kopš 2018. gada Elīza ir kūrējusi un producējusi izstādes Latvijā, Nīderlandē, Itālijā un Francijā. Starp viņas nesenajiem projektiem ir igauņu mākslinieces Rebeka Vaino personalizstāde Honey en route (nomaadgalerie, Paris); Mikeļa Mūrnieka personālizstāde BEHAVIORAL SINK, kim? laikmetīgās mākslas centrā Rīgā (2024) un fotogrāfa Gunāra Bindes 90 gadu jubilejas retrospekcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī apjomīgās grāmatas BINDE 100-10 sastādītāja (2024-2025).