Ekspozīcijā ir skatāms mākslinieku dueta Mareunrol’s (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineru Bruno Birmani un viņa veidoto Nepieradinātās modes asambleju, kas norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē Rīgā (1990–1999). Tajā viņi atskatās uz Latvijas sabiedrību deviņdesmitajos gados un uz radošo vidi, kas piecdesmit gadus bija piespiedu kārtā izolēta no globālajiem notikumiem.
Ideju izplatība
"Šī izolācija radīja ievērojamu plaisu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas pieredzēm un attīstību. Padomju varas nomācošā ideoloģija atstāja traumatiskas pēdas Latvijas radošo intelektuāļu apziņā, taču tā nespēja apslāpēt viņu impulsu meklēt unikālas izpausmes formas globālā kontekstā," atklāj autori. Viņu darbu papildina drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos Nepieradinātās modes asamblejas arhīva materiālus, tās dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī Mareunrol’s un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa (Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību).
Līdz pat 22. novembrim Dārzos, Arsenālā un citās Venēcijas vietās būs aplūkojamas simts valstu nacionālo paviljonu ekspozīcijas un starptautiskā izstāde In Minor Keys. Tās veidošana tika uzticēta Kamerūnā dzimušajai kuratorei Kojo Kuo. Pēc viņas pāragrās aiziešanas mūžībā pagājušā gada maijā ar kuratores ģimenes atbalstu biennāles organizatori nolēma īstenot viņas jau izstrādāto projektu, lai saglabātu, izceltu un plaši izplatītu Kojo Kuo idejas un darbu, kuram viņa veltīja sevi līdz pat pēdējam brīdim.
Augstā cena
Jau ziņots, ka šī gada marta sākumā mākslas pasauli satricināja ziņa par Krievijas dalību Venēcijas mākslas biennālē, izraisot sašutuma vilni. Paužot atbalstu Ukrainai, tās iedzīvotājiem, kultūrai un māksliniekiem un iestājoties pret šo Krievijas dalību, Baltijas valstu sadarbībā tika īstenots starptautiski plašu rezonansi guvis protesta gājiens. Tāpat arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir pieteicis akciju Death in Venice. Tajā var iesaistīties ikviens apmeklētājs, izmantojot mākslinieka Kriša Salmaņa radīto dizainu kā brīvi pieejamu protesta rīku apģērba vai citu vēstījuma nesēju apdrukai. Viņa interpretācijā biennāles emblēma iegūst jaunu nozīmi – tā atgādina par vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti institucionālā "neitralitāte" izvēlas ignorēt (vairāk: Lcca.lv).
Šajā ģeopolitiskās situācijas ietekmētajā Venēcijas mākslas biennālē netika pasniegtas arī tradicionālās Zelta lauvas par labāko nacionālā paviljona ekspozīciju un labāko mākslinieku, kas piedalās starptautiskajā izstādē. Žūrija paziņoja, ka neizvērtēs tās valstis, kuru līderiem ir izvirzītas apsūdzības noziegumos pret cilvēci, un pēc tam arī atkāpās. Šobrīd par labākajiem var nobalsot biennāles apmeklētāji. Uzvarētāji tiks paziņoti tās noslēguma dienā, 22. novembrī. Tomēr daudzi izstādes mākslinieki un nacionālo paviljonu pārstāvji ir parakstījuši vēstuli par atteikšanos no piedalīšanās šajā balsojumā. Viņu vidū ir arī Latvijas ekspozīcijas veidotāji.
Tikmēr Venēcijas mākslas biennāles organizatori ziņo par apmeklētāju pieaugumu. Izstādes atklāšanas dienā, 9. maijā, līdz plkst. 18 Dārzos un Arsenālā bija ieradušies aptuveni 10 000 cilvēku (izstāde Arsenālā ir atvērta līdz plkst. 20). Tas ir aptuveni par desmit procentiem vairāk nekā pirms diviem gadiem notikušās biennāles pirmajā dienā.