Bieži vien manu mākslas darbu vai izstāžu idejas rodas no stulbiem jokiem vai sarunām ar draugiem. Arī šī sākās kā joks: es varētu dzīvot šajā galerijā, – tā par savu jaunāko personālizstādi Dzīvo ar/Domā par, kura kopš 1. maija ir aplūkojama Laikmetīgās mākslas centrā Kim?, saka mākslinieks Kaspars Groševs. Kādu laiku viņš te gulēs, staigās, sērfos internetā un gleznos. Kādu laiku klausīsies mūziku un to atskaņos.
Grāmatveža vizītkarte
Kaspars Groševs apspēlē klišeju par mākslinieku, kurš ir iesprostots stikla kubā un eksistē kā realitātes šovā, taču viņš ir piegājis šai tēmai no cita skatpunkta – ar praktiskiem apsvērumiem bez jelkādas dramatizēšanas. "Es turpināšu dzīvot savu dzīvi. Es iešu ciemos, apmeklēšu koncertus un braukšu uz laukiem. Maija otrajā pusē būšu prom pavisam, tāpēc domāju apmeklētājiem atstāt zīmīti: "Būšu atpakaļ 25. maijā"," sarunā ar KDi stāsta Kaspars Groševs.
Laikmetīgās mākslas centra Kim? telpas ir sadalītas piecās zonās. Izstāde sākas ar suvenīru veikalu ar Kaspara Groševa mākslas darbiem, viņa līdzdibinātās galerijas 427 iespieddarbiem, krekliem un līdzdibinātās kasešu izdevniecības No Sex Just Talk ierakstiem. Kaspara Groševa izdzīvošanas modelis ir daudzpusība. "Es esmu mākslinieks, galerists, kurators un mūziķis. Laika gaitā esmu iemācījies sadzīvot ar šo arsenālu, kura stratēģijas un prakses ir saaugušas cita ar citu," piebilst Kaspars Groševs, kura jaunākajā izstādē gleznošana pārklājas ar mūziku un mūzika – ar kuratoriālo praksi.
"Man ir vizītkartes, uz kurām ir rakstīts – grāmatvedis," smejas mākslinieks, kurš radošā noguruma laikā mēdz noķert azartu no ekseļa tabulām.
Gleznas tumsā
Suvenīru veikalā ir eksponēti arī katalogi no Kaspara Groševa iepriekšējām personālizstādēm Laikmetīgās mākslas centrā Kim? – I/O. Bez ienaidniekiem (2011) un 00:10:00:00 (2013). "Tieši vakar es rādīju tos kādam draugam un teicu, ka manas izstādes Laikmetīgās mākslas centrā Kim? vienmēr sanāk vairāk konceptuālas nekā citas un ka vizuālās lietas tiek pakļautas idejiskajam rāmim," norāda Kaspars Groševs. Pirms trīspadsmit gadiem vēl Spīķeru kvartāla telpās aplūkojamā personālizstādē bija izvietoti divi audekli. Katru dienu pamīšus viena glezna ar ziepēm tika nomazgāta un otra ar tušu tika uzgleznota. Katru dienu apmeklētāji varēja ieraudzīt nedaudz citu ekspozīcijas versiju.
Atgriešanās Laikmetīgās mākslas centrā Kim? ir kā atgādinājums par Kaspara Groševa mainīgajām attiecībām ar glezniecību. Jau vēlāk sarunas laikā mākslinieks atklās, ka pēc Jaņa Rozentāla Mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas nav bijis drošs par to, ko vēlas gleznot. Šī sajūta ir parādījusies gan izstādē 00:10:00:00, gan arī ekspozīcijā Nebija wi-fi, tāpēc es sāku gleznot (2016) K. K. fon Stricka villā, kurā viņa darbi tika eksponēti pilnīgā tumsā. "Apmeklētājiem bija lukturīši, ar kuru palīdzību viņi varēja meklēt manas gleznas," stāsta Kaspars Groševs. Pamazām viņš ir ieskrējies un iemācījies nebaidīties no krāsām.
Daudz saulainas mūzikas
Koprades telpas nosaukums Dopesmoker jaunajā izstādē Dzīvo ar/Domā par ir atsauce uz viņa 2018. gadā notikušo izstādi galerijā Micēlijs. Tajā regulāri notiks mūzikas vakari kopā ar viesmāksliniekiem, kuru vārdi ir uzrakstīti uz sienas iepretim murālim, ko Kaspars Groševs ir radījis kopā ar mākslinieku 0.0.1.0.0.. "Šeit ienāk ielu mākslas estētika, kas ir uz sliktas un labas gaumes robežas. Man patīk miksēt tā saukto zemo mākslu un augsto mākslu, pagrīdi un institūciju," atzīstas mākslinieks, kurš arī savās gleznās izmanto krāsu baloniņus.
Uz šo telpu ir atceļojis Kaspara Groševa pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ražotais Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas analogais sintezators, ģitāra, mūzikas ierakstu atskaņotājs un kasešu kaste, ko viņš pats dēvē par tropisko kasti. "Kamēr taisījām murāli, klausījāmies regeju," atklāj mākslinieks, kurš uz izstādi ir atnesis ievērojamu daļu no savas kasešu kolekcijas ar domu noklausīties visu to, ko savācis pa šo ziemu, – aukstajā laikā viņš internetā ir pasūtījis daudz saulainas mūzikas.
Trešajā izstādes zonā ir iekārtota mākslinieka darbnīca. "Es relatīvi nesen paliku bez darbnīcas, un nācās savus darbus izstādei Viļņā gleznot mājās, kur viss apauga ar sadzīves atmosfēru. Darbnīca ir kā patvērums no tā visa," saka Kaspars Groševs (viņa personālizstāde Feedback šogad no februāra līdz aprīlim bija skatāma galerijā Medūza Viļņā). Šī telpa atsedz mākslinieka radošā procesa aizskatuvi. Tajā ir izvietotas krāsas, rāmji, tukši audekli un gleznas, kurām Kaspars Groševs vēlas pārgleznot pāri. Viņš ir sporādisks gleznotājs – pēc intensīviem cikliem seko ilglaicīgas pauzes.
Izstādes laikā Kaspars Groševs cer aktivizēt mākslas radīšanas procesu: "Šīs izstādes finisāža jeb noslēgums varētu būt jauno darbu eksponēšana, lai parādītu, kas ir radīts mēneša laikā." Pie darbnīcas sienas ir redzams brūnas krāsas treniņtērps, kuru viņš savulaik ir uzadījis divu triju mēnešu laikā ar padomju adāmmašīnu kuratores Zanes Onckules un filozofa Jāņa Taurena veidotajai grupas izstādei Aspena–Ķemeri (2014) Laikmetīgās mākslas centrā Kim? un pat uzvilcis tās atvēršanā.
Veiksmes spēle
"Man ir sajūta, ka esmu uzbūvējis savas sapņu villas modeli," uzsver mākslinieks, kad ieejam viņa viesistabā ar datora stūrīti un pieliktu projektoru, kas tur izvietots ar domu par iespēju kopā ar draugiem skatīties video. Pie sienām ir redzami mākslas darbi no Kaspara Groševa mākslas kolekcijas. Te ir viņa mammas izšuvums un pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados sūtītā, viņa vectēva akvareļa tehnikā radītā pastkarte no gulaga. Te ir Dzeldes Mierkalnes un Kristera Krūma mākslas darbi. "Tie ir divi mākslinieki, no kuriem man ir gan mākslas darbi, gan arī tetovējumi," Kaspars Groševs vērš uzmanību uz Dzeldes Mierkalnes uztetovēto radījumu uz savas rokas. Te ir zīmējums no mākslinieka Labais Dāma, ar kuru viņš kopā vadīja kasešu izdevniecību No Sex Just Talk un kurš šī gada sākumā pāragri aizgāja mūžībā. Te ir viņa kasešu kolekcija.
Kaspars Groševs pauž varbūtību, ka izstādes laikā varētu tapt jauni ieraksti. Atšķirībā no glezniecības procesa ar tā akadēmiskās izglītības pamatiem (kaut arī bieži vien nojauktiem) mūzikas radīšana esot daudz intuitīvāka. "Viss notiek nejauši un haotiski. Kaut kas var sanākt vai nesanākt. Mūzikas radīšana manā gadījumā ir veiksmes spēle," uzsver mākslinieks.
Agrīnajos pusaudža gados Kaspars Groševs ir nodarbojies ar elektronisko mūziku un vēlāk spēlējis hārdkora grupā In.Stora, ar kuru izdevis albumus un braucis turnejās. "Tie bija četri piesātināti gadi, kuri ir atstājuši pēdas manā attieksmē pret mākslu un dzīvi. Pankroks man asociējas ar nedaudz naivu vēlmi mainīt pasauli vai vismaz tuvāko apkārtni un darīt pašam un negaidīt, ka kāds to izdarīs tavā vietā," saka Kaspars Groševs.
Tas, ko nevar izmest ārā
Atpūtas zona ir uzbūvēta no otrreiz izmantotiem materiāliem, kas glabājušies galerijas 427 aizskatuvē. Viena no sienām ir paņemta no dāņu mākslinieces Mariannes Viero izstādes Glifs, kas notika pirms vienpadsmit gadiem. "Es esmu "horders". Pēc izstādēm bieži vien paliek kaut kas tāds, kas nav ne māksla, ne atkritumi un ko nevaru saņemties izmest ārā," piemetina Kaspars Groševs. Šo konstrukciju ir radījis mūziķis Eliass Zandmanis ar pseidonīmu Smiltis, kurš būs arī viens no mūzikas vakaru viesmāksliniekiem.
Vairāku gadu garumā Kaspars Groševs kopā ar Smiltīm un vēl diviem mūziķiem ir dalījis darbnīcu, kurā katrs ir darījis savu – viens gleznojis, cits "knibinājies" ar sintezatoru. Kasparu Groševu aizrauj šāda līdzāspastāvēšana un draudzības klātesamība mākslas procesos, ko viņš manifestē arī šajā izstādē.
Pie atpūtas zonas ir redzams darbs, kas uzdod jautājumu, kurš ir iešifrēts Laikmetīgās mākslas centra Kim? nosaukumā, proti, kas ir māksla? Četri Kaspara Groševa draugi, mācoties metināt un trenējoties, neplānoti radījuši abstraktu objektu. Viņu darbs Putnu būris ir izvietots uz kartona kastes. Māksliniekam patīk nojaukt robežas un klasifikācijas un salikt tās atpakaļ ar domu, ka šajā procesā var rasties kaut kas jauns. Kasparu Groševu saista ideja, ka mēs visi nodarbojamies ar radošām lietām – vienalga, vai mēs adām, metinām vai gleznojam. "Ilgus gadus uz Viļņas Laikmetīgās mākslas centra sienas lietuviešu valodā bija rakstīts – ikviens ir mākslinieks, tikai mākslinieks to zina." Kādu laiku Kaspars Groševs Laikmetīgās mākslas centrā Kim? domās par mākslu un radīs mākslu.
Kaspars Groševs
Izstāde Dzīvo ar/Domā par
Laikmetīgās mākslas centrā Kim? līdz 7.VI