Atkārtošanās vien būs – pieteikt mākslinieci Latvijas publikai kā tādu, kuru izdevums Le Monde savulaik nodēvējis par “savas paaudzes neparastāko pianisti” vai minēt Victoire de la Musique balvas saņemšanu kā viņas radošās karjeras vienu no virsotnēm. Bet daudz pārspīlēts nebūs, jo gan īstenības izteiksmē rakstītā Vanesas Vāgneres biogrāfija vēsta par viņu kā vadošo tā dēvētā “minimālisma” interpreti mūzikā, gan pievienojas muzikoloģe Gunda Miķelsone, secinot, ka “Vāgnere vienlīdz labi jūtas gan visklasiskākajā klaviermūzikas repertuārā, gan aizraujošos starpdisciplināros priekšnesumos kopā ar elektroniskās mūzikas producentiem un horeogrāfiem”.
Mūziķes aizrautīgu līdzdalību starpdisciplināros vai vismaz eksotiskos izaicinājumos apliecina arī, iespējams, daža vietējā klausītāja atmiņā iegūlušās pēdējās divas viņas viesošanās reizes Latvijā – Ventspilī Vanesa Vāgnere gan performēja kopā ar meksikāņu elektroniskās mūzikas mākslinieku Murcof, gan dažus gadus vēlāk tobrīd aktuālajā albumā Inland iekļautos skaņdarbus pirmoreiz atskaņoja uz Dāvida Kļaviņa radītā instrumenta 470i turpat piejūrā.
Uzmanību gan no par mūziku rakstošās preses, gan klausītājiem māksliniece savas radošās darbības laikā izpelnījusies, pateicoties savam talantam un spējām, kā arī izcilajai stila un estētikas izjūtai. Ik koncertprogrammā, ierakstā vai radošā sadarbībā Vanesa Vāgnere demonstrē pārsteidzošu iejūtību, ieinteresētību un rotaļību reizē ar nopietnību, veidojot repertuāru un izvēloties sadarbības partnerus. Kā retais mūziķe klasisko repertuāru spēj “atjaukt” ar laikmetīgās mūzikas opusiem, savā arsenālā iekļaut gan aizlaiku instrumentācijas un spēles paņēmienus, gan savienot tos ar elektronisko mūziku un pārkāpt žanru robežas, līdzdarbojoties ar video māksliniekiem, dejas un teātra pārstāvjiem. Pārdomāta un smalka ir arī pianistes izvēle koncerta Hanzas peronā iekļaut vienā programmā Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach), Erika Satī (Erik Satie) un Filipa Glāsa (Philip Glass) klavierdarbus.
“Lai gan visi komponisti pārstāv dažādus laikmetus un kompozīcijas pieejas, visu trīs autoru darbus vieno skanējuma caurspīdīgums, strukturāla skaidrība un gandrīz vai hipnotizējoša laika izjūta,” kopsavelk Gunda Miķelsone. Un tie nav sveši vērojumi, sajūtas arī citiem klausītājiem, jo kāds medija Headphone Commute recenzents izceļ Vanesas Vāgneres delikāto un reizē precīzo izpildījumu, kurā “dzirdam ne tikai instrumenta spēles meistarību un taustiņu plandīšanos, bet arī to, kā šie atkārtojumi pārvēršas meditācijā, skaņdarbu būvēm sabrūkot kaislē un emocijās”.
2026. gadā kultūras telpā Hanzas perons, sadarbībā ar Klavieru salonu 152, ik mēneša trešajā (lielākoties) svētdienā gaidāms kāda izcila, spilgta un neparasta pianista solo koncerts, ciklā pārstāvētai esot gan vietējo, gan starptautisku slavu guvušu mākslinieku saimei. Gada pirmajos mēnešos jau piedzīvoti šveiciešu izcelsmes pianistes, komponistes un improvizatores Silvijas Kurvasjē (Sylvie Courvoisier) un Riharda Plešanova koncerti, pēdējam izpildot Dmitrija Šostakoviča 24 prelūdijas un fūgas (Op. 87) vienā vakarā. Martā amerikāņu pianists Ādams Tendlers (Adam Tendler) pārsteidzoši aizkustinošā koncertā Eiropā pirmatskaņoja tēva piemiņai veltīto un GRAMMY balvai nominēto programmu Mantojumi/ Inheritances. Iestājoties gada gaišākajam laikam, Peronā sagaidāmi arī Roberta Flaica (Robert Fleitz), Džona Kamīla Farā (John Kameel Farah), Buges Veseltofta (Bugge Wesseltoft) un Deivida Mūra (David Moore) jeb Bing&Ruth koncerti. Bet par tiem – jau drīz un citos stāstos…
Biļetes uz Vanesas Vāgneres koncertu 19. aprīlī Hanzas peronā nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības tīklā.