Gada laikā paveikto Latvijas mūzikas un kino darbu apbalvošanas svētki parasti notiek aptuveni vienā laikā, bet tik tuvu kā šogad tie nav saskrējušies vēl nekad. Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons tika pasniegtas Ventspilī 28. februārī. Nākamajā dienā, 1. martā, Rīgas Kongresu namā tika sadalīti Lielie Kristapi. Jau pēc dažām dienām seko arī abas pārējās – mūzikas industrijas jeb skaņu mākslas sfērā iesaistītie pie savām nopelnītajām balvām Gamma tiks 5. martā Rīgā, savukārt 6. martā Cēsīs tiks paziņots, kuri izcilnieki šoreiz kļuvuši par Lielās mūzikas balvas laureātiem.
Kaut gan ar mūziku tiešā veidā no pieminētajām balvām saistītas trīs, tās visas mijiedarbojas un ar pamatīgu blīkšķi vai pat ovācijām arvien biežāk iekāpj "citā teritorijā". Jo mūsdienās, kad bezmaz vai dieva statusā ir YouTube, mūzikas patērēšana nav iedomājama bez videoklipiem un koncertu ierakstiem jeb veselām muzikālām filmām, kuru veidošanā un arī vērtēšanā iesaistās tie paši kinonozares cilvēki. Lūk, pirmais piemērs – kinobalvās nupat pie Lielā Kristapa kā labākā dokumentālās filmas Mākslas darbi rodas mokās režisore pelnīti tika Elizabete Gricmane (kopā ar kolēģi Ramuni Rakauskaiti). Šīs portretfilmas varonis Juris Kulakovs ir viens no latviešu rokmūzikas stūrakmeņiem, kura komponētās un aranžētās, allaž ar eleganci pasniegtās dziesmas kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir latviešu asinsritē. Par to kopā ar Pērkonu Juris Kulakovs jau ir saņēmis Zelta mikrofonu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā 2014. gadā, bet šogad ar šādu titulu tika godināta grupa Iļģi. Tās lielākais nopelns četrdesmit piecu gadu garumā ir nerimstošas un aizvien augošas tautas mūzikas spēlēšanas, klausīšanās, izdancošanas, pētīšanas un savu sakņu izprašanas kustības stimulēšana, un šajā jomā teju katrs Ilgu Reiznieci uzskata par savu lielāko iedvesmas avotu.
Kas tur stūrī spīd?
Vienu no pirmajām Zelta mikrofona trīsdesmit gadu jubilejas balvām ceremonijā Ventspils Olimpiskajā centrā pasniedza brāļi Ābeles, salaužot gadiem iestagnējušo "principu" arī šīs balvas vienmēr pasniegt tiem lielākajiem un skaļākajiem māksliniekiem, kuriem attiecīgi ir rocība visus pārējos "paslaucīt malā" ar lielbudžeta projektiem, kas, protams, nodrošina arī kvalitātes līmeni. Balvu par labāko koncertierastu no Ābeļu stingrajām rokām saņēma jeb gluži kā augli no zariem noplūca grupa Stūrī zēvele par filmu, kurā vienotā stāstā skatāmi visi tās jaunākā albuma arLabunakti dziesmu videoklipi.
Liels bija grupas Stūrī zēvele un ceremonijas skatītāju pārsteigums, ka arī pats albums ieguva Zelta mikrofonu labākās alternatīvās un indie muzikas kategorijā. Kaut arī konkurence bija sīva abās, Stūrī zēvele tomēr pārspēja (pēc žūrijas domām) tādus industrijas grandus kā Prāta vētra un Guntars Račs (koncertieraksta kategorijā) un alternatīvā popa spīdekļus Keitiju Bārbali, Edgara Mākena grupu Jaunība, Juuk un trio Alejas.
Jācer, ka pēc šādas atzinības apvienību Stūrī zēvele kā lielisku grupu, kas jau gadiem ilgi rada skaistas un melodiskas, vidējā latvieša ausij gana piemērotas dziesmas, vairāk pamanīs arī Latvijas radiostacijas, jo līdz šim tās mūzika regulāri klātesoša bijusi tikai Rīgas robežās skanošajā Radio NABA. Uz karstām pēdām ir jāatzīmē arī producenta Mārtiņa Krastiņa nopelns albuma arLabunakti tapšanā. Viņa dzirdīgo ausu darbs (lasi – M. K. producēts) ir arī izdevniecības Jersika Records piedāvātais Kārļa Auziņa Double Trio albums Equilibrium Suite, kas tika pie Zelta mikrofona labākā džeza, fanka vai soulmūzikas albuma kategorijā.
Zelta mikrofonu kā 2025. gada labākais producents saņēmušais Mārtiņš Krastiņš (no kreisās) kopā ar Justīni Kuzņecovu un Uldi Gedru no grupas Stūrī zēvele, kas tika pie divām balvām, izvirzoties priekšā daudziem grandiem. Foto – Dana Marija Gulbe
Lai biezāks mežs!
Nākamais pārsteigums daudziem bija uzvarētājs elektroniskās un deju mūzikas kategorijā – Eiii (Arvis Ahuns) ar ambientās mūzikas albumu Refractions. Līdz šim svaru kausi šajā kategorijā parasti "pakārtojās" otrajam atslēgas vārdam (deju), bieži aplaužot jau sen pasaulē un arī Latvijā nozīmīgās ambientās, atmosfēriskās, eksperimentālās elektroniskās mūzikas spārnus. Un šeit, iespējams, pat daudz vairāk nekā citviet lomu nospēlēja jaunā žūrijas veidošanas kārtība, rīkotājiem katrā kategorijā ieceļot kādu kuratoru un uzdodot viņam piesaistīt vēl sešus cilvēkus, kuri viskompetentāk spētu vērtēt šāda veida mūziku. Tādējādi žūrijā nokļuva pat cilvēki, kuri tur nekad nav bijuši, bet "zina drēbi".
Agrāk Zelta mikrofona rīkotāju žūrijas darbam lielākoties pēc inerces piesaistītie cilvēki paši izvēlējās vērtējamās kategorijas, un neviens arī īsti neeksaminēja jeb nepārskatīja viņu piemērotību un zināšanas, paļaujoties uz katra godaprātu, bet diemžēl paškritika ne visiem piemīt. Elektroniskā mūzika visdažādākajās tās izpausmēs Latvijā ir spēcīgāka nekā jebkad, tajā ir liels nopelns starptautiskā līmenī novērtētajam instrumentu ražotājam Erica Synths, kas atbalsta mūziķus un kopā ar Radio NABA rīko konkursu Filtrs. Tāpat regulāri notiek festivāli un pasākumu cikli Sturm, Skaņu mežs, Zemlika, Tabula rasa un Ēna, kuros pat nejauši nonākušie cilvēki mēdz atklāt, ka vēl ir iespēja paplašināt savus muzikālos apvāršņus, pat nepārceļoties uz Berlīni, Londonu vai Ņujorku, un ar šeit plaši pazīstamo Muzikālās bankas un Supernovas platformu nekas vēl nebeidzas – aisberga neredzamā daļa ir daudzkārt lielāka un daudzviet pat interesantāka par to, kas peld pa virsu.
Kad pierimst vētra
Zelta mikrofonu popmūzikas kategorijā ieguva Sudden Lights albums Īsas vasaras, garas ziemas, kas visu nomināciju apvienotajā vērtējumā ieguva arī 2025. gada labākā albuma statusu. Ja kādam pagājušais gads bijis vēl veiksmīgāks nekā jau minētajai grupai Stūrī zēvele, tas ir kvartets Sudden Lights, taču šiem mūziķiem skrējiens pa lielo panākumu ceļu, arī pateicoties izcilam menedžmentam, jau kļuvis ne mazāk ierasts kā savulaik Prāta vētrai. Sen zināmie jelgavnieki nominantu izziņošanas brīdī vēl bija līderos, kas jau ir visai ierasta prakse, bet trīsdesmitā Zelta mikrofonu pasniegšanas ceremonija ieies vēsturē kā pirmā, kurā Prāta vētra nesaņēma nevienu no četrām balvām, kurām tika nominēta.
Līdzīgā veidā kā kādreiz ar Vētru popmūzikā, tagad stabilitāte un skaidrība, kā būs, ir iestājusies rokmūzikas kategorijā (īpaši šoreiz, kad tā apvienota ar metālu) – tajā ir starptautiski zināmā un pieprasītā apvienība Skyforger, bet grupu Bēdu brāļi, Pienvedēja piedzīvojumi un Depustūtes sasniedzamais maksimums ir iegūtā nominācija pieciniekā.
Tikmēr Prāta vētras daudzpieredzējušais menedžments (precīzāk, tā atzars 8whales Records) tur roku uz pulsa un gādā par paaudžu maiņu – pērn popmūzikas kategorijā triumfēja šīs kompānijas pārstāvētais un sargātais Chris Noah, šogad par 8whales Records izdoto albumu Tintes stāsts kā labākā debitante tika godalgota jaunā dziedātāja Emilija, kuras ieraksti tapuši pie zviedru producenta Povela Olsona, kura darbs ir arī Prāta vētras pēdējo gadu albumi. Ar viņiem un arī daudziem citiem sadarbības projektos iesaistītais Helvijs Fiņķis ir vēl viena rītdienas (vai pat šodienas) superzvaigzne – viņa dziesma Baudam! apbalvota gan kā gada radiohits, gan labākā dziesma. Varbūt tā gluži nav tik jaudīga kā pirms pāris gadiem izšautā Raķešu zinātne, bet Helvija daudzpusība tik un tā gāž no kātiem – šajā sakarā atkal jāpiesauc tā mūzikas un kino ciešā mijiedarbība. To, ka Fiņķim ir pa spēkam izveidot gada labāko videoklipu Holivudas līmenī un ielēkt paša iekustinātā Prāta vētras tūres vizualizāciju virpulī, mēs jau zinām, bet daudz interesantāk būs sagaidīt no viņa to, ko mēs vēl pat nenojaušam.
Marš, iedvesmas mākonī!
Ja vēl par to iesākto pārmantojamības tēmu – abu kā sudrabotas ūdens lāses līdzīgo Prāta vētras dziedātāja dēlu grupa Carnival Youth tika pie balvas par labāko videoklipu dziesmai Labākā doma pasaulē. Un te atkal satiekas Zelta mikrofons un Lielais Kristaps jeb divas nozares, jo Carnival Youth dalībnieki, arī Roberts Vanags, ir skolojušies kinojomā, un, iespējams, varam sagaidīt brīdi, kad par viņiem vairāk runās šajā, nevis mūzikas sakarā, līdzīgi kā par iepriekšminētajiem un svētdien Lielajā Kristapā par filmu Dieva suns godalgotajiem brāļiem Ābelēm – Lauris un Raitis agrāk bija zināmi un lietpratēju novērtēti kā rokgrupu Soundarcade un Sonntags Legion ģitāristi. Carnival Youth apbalvotajā dziesmā un klipā iesaistītā dziedātāja Evija Vēbere šajā kategorijā bija nominēta pat divkārt (arī par savas dziesmas Ir par maz video) – cerams, tas viņu silda pašlaik vismaz no publiskas muzicēšanas paņemtās pauzes dēļ sakarā ar jaunradītas dzīvības laišanu pasaulē. Žēl, ka ar Zelta mikrofonu tikpat svarīgā dzīves notikumā sevi nevar iepriecināt Aminata, kuras albums Liela meitene šai balvai netika iesniegts, kaut arī varētu… Bet ko nu vairs par to, kā būtu, ja būtu! Tagad atliek apsveikt esošos laureātus un novēlēt pēc iespējas dziļāku iegremdēšanos iedvesmas mākonī nākamajiem.
Par labu turpmāk gaidāmajam liecina arī sajūta, ka Zelta mikrofona ceremonija otro reizi ilgu gadu garumā patiesi bija sajūtama kā mūziķu novērtēšanas un godināšanas pasākums, nevis televīzijas reitingus par katru cenu pacelt gatavs šovs, kurā galvenais nav saturs, bet vēlme aizbēgt no mūsmājām allaž pārmestā provinciālisma. Ja tas mums piemīt – šis provinciālisms –, to nenoslēpt, izliekoties labākiem, nekā patiesībā esam. Katram ir jāieskatās sev dziļi acīs – vecie labie analogie (bet ne greizie) spoguļi nemelo un tāpēc jāizmanto, pirms tie visi tiek aizstāti ar ekrāniem, kuros viss jau būs tā, kā vēlamies, kamēr apkārtējie klusēs un turpinās smaidīt, bārstoties ar sirsniņām un īkšķīšiem. Pat ja tā pieprasa labais tonis, katrs no mums dzīvo savā XXI gadsimtā.
Informācija par laureātiem: zeltamikrofons.lv