Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs un gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Liene Grava un videomākslinieks Artis Dzērve.
Neizskaistinātas emocijas
"Pjetro Maskanji Zemnieka gods un Rudžēro Leonkavallo Pajaci uz pasaules operu skatuvēm ir ierasta savienība. Esam mēģinājuši dažādus salikumus, visbiežāk tieši šādā kombinācijā tās regulāri iekļautas arī Latvijas Nacionālās operas repertuārā," stāsta uzvedumu mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, piebilstot: "Mēs esam priecīgi, ka šie nosaukumi atgriežas repertuārā. Šīs operas ir spilgti verisma piemēri, kas uz skatuves prasa patiesas un neizskaistinātas emocijas. Abi stāsti vēsta par neuzticību attiecībās, kas noslēdzas ar traģēdiju. XIX gadsimta nogalē tās bija cilvēkiem viegli saprotamas tēmas un tādas ir arī šobrīd."
Atceroties spilgtā personiskajā atmiņā glabāto Pajaci iestudējumu, kurā Kanio lomu dziedāja leģendārais tenors Kārlis Zariņš, diriģents priecājas, ka šobrīd šos viencēlienus ir iespējams pilnībā nodrošināt ar mūsu pašu LNO trupas spēkiem. "Kā jau katrā izrādē būtiskais dziedātājiem ir saglabāt līdzsvaru starp vokālo varēšanu, klasisko dziedāšanu un verisma uzliktajām prasībām, kur emocijas bieži ņem virsroku. Izaicinājums ir arī tas, ka mums starp visām citām izrādēm šī jauniestudējuma sagatavošanai bija tikai viena nedēļa," papildina M. Ozoliņš.
Liktenīgie aizspriedumi
Režisors Aiks Karapetjans, kurš LNO Pajaci iestudēja jau 2019. gadā, "uztverot to kā atskaites punktu, iestudē operu Zemnieka gods, konceptuāli it kā atkāpjoties pagātnē". Pajaci darbība risinās kādā pansionātā 80. gados, bet Zemnieka gods atklāj to, kas ar šiem cilvēkiem noticis viņu jaunības gados. Darbība norisinās pēckara Itālijā. "Esmu iedvesmojies no itāļu kino, jo tas kalpo kā laba atslēga, lai skatītājs atpazītu norises laiku un vietu, noticētu varoņiem un pārdzīvotu kopā ar viņiem. Abus iestudējumus vieno tēma par sabiedrības aizspriedumiem un to, cik traģiski tie var ietekmēt cilvēku likteni. Tēma par greizsirdību, nodevību un goda saglabāšanu šodien ir vairāk aktuāla dienvidos un austrumos, bet mūsu reģionam līdz galam varbūt pat nav ticama. Mēģinu to atklāt tā, lai rastos līdzpārdzīvojums," pauž režisors.
P. Maskanji operas Zemnieka gods iestudējumā publika vēros sicīliešu ciemata dzīvi, kuras idillē ielaužas nodevība un greizsirdība. Jaunās zemnieces Santucas sirdi sāpinājis līgavainis Turidu, kurš iededzies kaislē pret bagātā Alfio skaisto sievu Lolu. Par šo neuzticību izmisusī Santuca pastāsta pašam Alfio, un viņa atriebība līdz ar to kļūst neizbēgama. Operas Zemnieka gods pirmajās izrādēs galvenās lomās atveidos Tatjana Trenogina, Irma Pavāre, kura gatavo un pārmaiņus atveidos gan Santucas, gan Lolas lomu, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Jānis Apeinis un Daniils Pogoriless, savukārt operā Pajaci galvenās lomas interpretēs Aleksandrs Antoņenko, Andris Ludvigs, A. Safronovs, Inna Kločko, Dana Bramane, J. Apeinis un Rinalds Kandalincevs.
"Visas manas līdzšinējās lomas šajā namā mani ir atvedušas pie šīs lomas. Esmu tai gatavs kā vēl nekad," gaidot debiju Zemnieka godā, priecājas tenors R. Bramanis, kurš atveidos Turidu lomu. "Santucas loma man ir ļoti liels izaicinājums, jo tā ir loma, kurā labi jūtas soprāni," saka mecosoprāns I. Pavāre. Operas literatūrā šī ir ļoti īpaša loma, jo tās izpildītāju vidū bijuši gan soprāni, gan mecosoprāni. Viens no spilgtākajiem Santucas interpretācijas paraugiem bija Elīnas Garančas izpildījumā Zemnieka goda iestudējumā Vīnes Valsts operā komplektā ar Pajaci, kurā Nedu atveidoja Marina Rebeka.
Izrādes: 18. februārī, 1., 27. un 28. martā, kā arī 10. jūnijā. Pirmizrāde 17. februārī būs klausāma tiešraidē LR3 Klasika.