Debesīs lido vampīrsievietes Vampi un Bampi. Viņas gaida pasaules galu jeb Visuma siltuma nāvi, vēro cilvēces pagrimumu un sūdzas, ka viņu brīdinājumi netiek uzklausīti. Vampi un Bampi neviens nedzird un neņem vērā, taču viņas nolemj pēdējo reizi apmeklēt šo bezcerīgo pasauli. Tālumā skan jūras monstra Gorgonzillas balss. Briesmonis, kurš ir radies kodolelektrostacijas eksplozijas rezultātā, ir gatavs kļūt par cilvēces glābēju un aizstāvi.
Tā sākas komponistes Olgas Neivirtas un libretistes Elfrīdes Jelinekas jaunā opera Monstra paradīze/Monster’s Paradise, kuras pasaules pirmizrāde notika 1. februārī Hamburgas Valsts operā. "Kas mūs glābs no despotiem? Absurda satīra par pašreizējo situāciju – par milzu monstriem un politiskajiem tirāniem," vēsta programmiņā lasāmais darba apakšvirsraksts. Monstra paradīze ir 2025./2026. gada sezonas ambiciozākais un provokatīvākais notikums Hamburgas Valsts operā, pie kuras stūres kopš sezonas sākuma ir jaunais intendants jeb mākslinieciskais vadītājs Tobiass Kracers. Viņš ir šīs izrādes režisors. Maestro Titusa Engela diriģētā Monstra paradīze Hamburgā skanēs līdz 19. februārim, martā un aprīlī iestudējums būs skatāms Cīrihes operā, savukārt 2027. gadā – Grācas operā.
Monstra paradīzes pirmiestudējums ir Hamburgas Valsts operas, Cīrihes operas un Grācas operas kopražojums. Foto – Tanja Dorendorfa
Vampīru lidojums
Šai operai komponiste Olga Neivirta ir devusi žanrisku apzīmējumu Grand Guignol Opéra, un tas daļēji brīdina publiku, ko gaidīt no Monstra paradīzes. Šo traģēdijas un komēdijas miksli caurdur asas melnā humora, pārspīlējuma, groteskas, burleskas, farsa un kiča bultas, un darbs ir feminisma enerģijas uzlādēts. Operas sižeta ideja pieder Olgai Neivirtai, un libretu viņa ir rakstījusi kopā ar Nobela prēmijas laureāti Elfrīdi Jelineku – vienu no mūsdienu dižākajām rakstniecēm un dramaturģēm, kura ir pazīstama ar savu šerpumu un bezbailīgumu. Der atgādināt, ka Elfrīdes Jelinekas romāns Klavierētāja ir režisora Mihaela Hanekes slavenā psiholoģiskā trillera Klavierskolotāja scenārija pamatā, galveno lomu filmā spēlē Izabella Ipēra.
Olga Neivirta un Elfrīde Jelineka draudzējas un sadarbojas jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Viņām ir daudz kopdarbu, kuru vidū ir arī operas Jēru svētki/Bählamms Fest (1992/1993–1997/1998; libreta pamatā ir Leonoras Karingtones luga) un Ceļš uz nekurieni/Lost Highway (2002/2003; libretu ir iedvesmojusi Deivida Linča filma). Pirms vairākiem gadiem māksliniecēm bija ieplānots vēl viens operas projekts, taču tas vairākkārt tika noraidīts. Pēc šīs negatīvās pieredzes Elfrīde Jelineka vairs nevēlējās strādāt mūzikas teātrī. Rakstniece ir teikusi: "Es vairs negribu dzirdēt vārdu "opera". Ja kāds manā tuvumā to izrunās, es viņu iepļaukāšu. Un, ja es to izrunāšu kāda klātbūtnē, šim cilvēkam ir atļauts iesist pļauku man."
Operas Monstra paradīze libretiste Elfrīde Jelineka (no kreisās) un komponiste Olga Neivirta 2025. gada 26. oktobrī Vīnē. Viņu draudzība un sadarbība ilgst jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Foto – Manuels Brauns
Pēc Hamburgas Valsts operas pasūtījuma tapusī Monstra paradīze iezīmē rakstnieces atgriešanos operā, un tas pats par sevi ir liels notikums mūsdienu kultūrā. Elfrīdes Jelinekas saikne ar mūziku ir ļoti spēcīga – Vīnes konservatorijā viņa studēja klavieru, ērģeļu, vijoles, alta un blokflautas spēli un ieguva ērģelnieces diplomu. Elfrīde Jelineka Vīnē studēja arī teātra zinātni un mākslas vēsturi, taču izvēlējās karjeru rakstniecībā. Autore dzīvo noslēgti un izvairās no publiskiem pasākumiem. Viņai nepatīk uzmanība un cilvēku pūļi. Elfrīde Jelineka nebija klāt Monstra paradīzes pirmizrādē, 2004. gadā viņa neieradās arī uz Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju.
Lai dziļāk izprastu Monstra paradīzi, ir jāzina, kas ir Olga Neivirta un Elfrīde Jelineka, jo vampīrsievietes ir operas autoru avatāri. Bampi izrādē izskatās kā Olga Neivirta, Vampi – kā Elfrīde Jelineka (šī ideja ir radusies režisoram Tobiasam Kraceram). Katru vampīrsievieti atveido divas skatuves mākslinieces – dziedātāja un aktrise. Bampi spēlē mecosoprāns Kristīna Štaneka un aktrise Rūta Rozenfelde, Vampi – soprāns Sāra Defrīze un aktrise Silvija Rorere. Vampi un Bambi dodas kafkiāniskā piedzīvojumā – un aizrauj klausītājus sev līdzi, tāpēc laikus ir jāpiesprādzējas.
Izrādes otrā aina risinās karaļa prezidenta (baritons Georgs Nīgls; centrā) kabinetā, kurā iebrūk zombiju koris. Foto – Tanja Dorendorfa
Mūzikas teātra vidē vēl pirms Monstra paradīzes pirmizrādes tika runāts, ka šī ir "opera par Donaldu Trampu". Jā, Trampa karikatūra parādās jau otrajā ainā (kopumā operā ir piecas ainas) – šis biedējoši histēriskais oranžais personāžs tiek dēvēts par karali prezidentu, un viņu fenomenāli atveido baritons Georgs Nīgls. Karalis prezidents ar nepacietību gaida savu pārvēlēšanu amatā. Viņam līdzās ir palīgi Mikijs un Takijs, kuri izskatās pēc deformētām mikipelēm un kurus tēlo kontrtenori Endrū Votss un Ēriks Jurenass. Vampīrsievietes Vampi un Bampi, pārģērbušās par cūciņu Mis Pigiju un vardulēnu Kermitu, iekļūst pilī un mēģina nogalināt karali prezidentu, bet viņš ir neiznīcināms. Pēkšņi valdnieks tirāns sāk palielināties izmērā, pilī iebrūk zombiju pūlis. No vispārējā haosa vampīrsievietes izglābj monstrs Gorgonzilla.
Darbība operā risinās kā komiksā vai japāņu animācijas filmā. Pasauli plosa kari un dabas katastrofas. Vampi un Bampi konstatē, ka Dieva vieta ir tukša. Vampīrsievietes kļūst par karaļa prezidenta un Gorgonzillas pēdējās cīņas lieciniecēm – jūras briesmonis apēd oranžo despotu un ieņem viņa vietu, taču apstādināt iznīcību vairs nav iespējams. Tronī atkal ir monstrs, kurš ir sajutis varas smaržu. Ūdens līmenis strauji pieaug, planētai draud lielie plūdi. Vampi un Bampi uz plosta spēlē klavieres, it kā māksla vēl kaut ko varētu glābt. Videoekrānā redzamā Hamburgas Elbas filharmonija jau ir applūdusi, Vampi un Bampi peld tai garām, četrrocīgi atskaņojot Šūbertu.
Zombiju konvulsijas
Opera ilgst 165 minūtes, ieskaitot 25 minūšu starpbrīdi. Hamburgas Valsts operas ēkas fasādi rotā milzīgs monstra Gorgonzillas siluets, kas īpaši iespaidīgi izskatās vakara stundās. Pie ieejas teātrī publiku sagaida dinozauri. Vestibilā var iegādāties pievilcīgu Monstra paradīzes suvenīrprodukciju ar Vampi, Bampi un Gorgonzillu. Starpbrīdī publiku teātra publiskajās telpās biedē un izklaidē zombiji, kuri raustās konvulsijās un kurus tikko redzējām uz skatuves izrādes pirmajā daļā, un mimansa mākslinieki (staigājoši hotdogi, kaķsieviete, Sniegbaltīte, karsējmeitenes un citi amerikāņu popkultūras simboli).
Hamburgas Valsts operas ēkas fasādi rotā milzīgs Gorgonzillas siluets. Operas Monstra paradīze pirmizrāde ir sezonas galvenais notikums šajā teātrī. Foto – Finns Ekels
Monstra paradīzē Olga Neivirta un Elfrīde Jelineka ir radījušas mūsdienu politisko grotesku. Viņas uzdod jautājumu – kāda ir šī pasaule, ko var glābt tikai monstri? Stāstā atklājas cilvēcei draudošs bezdibenis, un panorāma, kas paveras skatam, ir absurda un satraucoša.
Olga Neivirta ir komponiste ar eksperimentētājas garu. Viņa dzimusi Grācā, studējusi kompozīciju Sanfrancisko, Vīnē un Parīzē, kā arī glezniecību un kino Sanfrancisko. Visspēcīgākos mākslinieciskos impulsus komponistei ir sniegušas tikšanās ar komponistiem Adrianu Helcku, Tristānu Miraju un Luidži Nono. Olga Neivirta ir ieguvusi daudz prestižu godalgu, to vidū ir Gremeiera/Grawemeyer balva, kas viņai piešķirta par operu Orlando (pirmatskaņota 2019. gadā Vīnes Valsts operā; šo balvu administrē Lūivilas Universitāte ASV), un Ernsta fon Sīmensa balva, ko pasniedz Bavārijas Mākslas akadēmija un Ernsta fon Sīmensa Mūzikas fonds.
Monstra paradīze ir ļoti džezīga, ritmiska opera. Brīžiem rodas sajūta, ka spēlē grimstošā Titānika orķestris – pasaule brūk, bet mūzika skan un šovam ir jāturpinās. Komponiste piedāvā savu politiskā kabarē un vodeviļas interpretāciju, viņas skaņu audeklā var saklausīt Johana Štrausa, Antona Bruknera, Kurta Veila un austriešu tautas mūzikas ietekmi. Olgas Neivirtas kompozīcija apvieno klasiskā simfoniskā orķestra skanējumu ar dažādiem elektroniskiem efektiem. Izrādē piedalās mūziķi, kuri spēlē elektroniskos instrumentus, kā arī tiek izmantots īpašs skaņu dizains un sempli.
Diriģents Tituss Engels, kuram ir liela pieredze sarežģītu laikmetīgās mūzikas darbu interpretācijā (viņš ir pirmatskaņojis Rebekas Sondersas, Hajas Černovinas, Čārlza Vuorinena un citu autoru darbus), rūpējas par emocionāli intensīvu un aizraujošu skanējuma vienotību – Monstra paradīzē viņa pakļautībā ir Hamburgas Valsts filharmonijas orķestris, Hamburgas Valsts operas koris un bērnu un jauniešu koris, solisti, aktieri, kā arī elektronika.
Tituss Engels par šo darbu saka: "Olgas Neivirtas mūzika ir ritmiskas enerģijas, asprātības un ironijas pilna. Operā ir virtuozas vokālās partijas ar brīnišķīgām koloratūrām, lomas dziedošajiem aktieriem, monstra Gorgonzillas loma, kuras atveidotājas Annas Klementi balss tiek elektroniski modificēta, un smalki izstrādāta instrumentācija. Klasiskais orķestris tiek papildināts ar bungu komplektu, elektrisko ģitāru un sempliem, kas liek simfoniskajam aparātam mirdzēt pilnīgi jaunās krāsās un atklāj grandiozu Grand Guignol raksturu, kas ir gan valdzinošs, gan muzikāli pārsteidzošs."
Starpbrīdī publiku teātra publiskajās telpās izklaidē mimansa mākslinieki – staigājoši hotdogi, kaķsieviete, Sniegbaltīte, karsējmeitenes un citi amerikāņu popkultūras simboli –, kurus tikko redzējām uz skatuves izrādes pirmajā daļā. Foto – Jegors Jerohomovičs
Ātri un skaļi
Komponiste Olga Neivirta stāsta: "Monstra paradīze nav opera tradicionālā izpratnē, bet gan daudzveidīga forma. Tā sākas kā dziesmuspēle un beidzas gandrīz kā oratorija ar epilogu, kas paplašina žanra robežas. Te var atcerēties Ludvigu van Bēthovenu – ar aicinājumu klausīties un ieklausīties viņš ir centies izcelt cilvēcisko, akcentēt cieņu un humānismu. Mūsdienās šie ideāli ir sabrukuši, viss ir iestrēdzis starptelpā. Mēs esam robežstāvoklī. Mums apkārt ir daudzdimensionāla skaņu un tēlu telpa, hibrīdskaņas un neatrisināmi paradoksi. Valda starptelpas, svārstību, nenoteiktības, neskaidrības estētika." Sabiedrība ir nonākusi regresējošā fāzē, centieni sasniegt ideālus – plurālismu, daudzveidību un vienlīdzību – cietuši neveiksmi, un mēs dzīvojam pasaulē, kurā smiekli bieži vien nav atšķirami no asarām un ciešanu valoda neatstāj vietu pārliecībai, piebilst komponiste.
Daudzi Olgas Neivirtas darbi ir multimediāli un starpdisciplināri, viņu interesē kino un vizuālā māksla. Jūras monstrs Gorgonzilla operā atgādina japāņu populārās kultūras – anime un manga – personāžu. Olgu Neivirtu kopš bērnības aizrauj absurdi un drūmi darbi, animācijas filmas, screwball komēdijas, komiksi un zinātniskās fantastikas filmas ar trashelementiem.
Jūras monstrs Gorgonzilla sākotnēji izrāda vēlmi glābt cilvēci, taču, uzvarot cīņā ar karali prezidentu, sajūt varas smaržu un kļūst par izpostītās pasaules valdnieku. Foto – Tanja Dorendorfa
Izrādes Monstra paradīze programmiņā komponiste dalās atmiņās: "Viesojoties pie tēvoča Longailendā, mēs ar māsu jau agrā vecumā stundām ilgi skatījāmies visas šīs filmas televīzijā. Japāņu no un kabuki teātra, anime un manga iedvesmota, astoņpadsmit gadu vecumā es vienatnē sešas nedēļas apceļoju Japānu un uzsūcu sevī visu, ko dzirdēju un redzēju. Tas, kas ir palicis manā fantāziju pasaulē, ir nevaldāms spēles prieks – ar šādu prieku bērns pa drēbju skapja durvīm ieiet citā dimensijā. Viņam ar drosmi un varonību ir jācīnās pret ļaunumu, lai radītu citu brīnišķīgu pasauli. Šajā cīņā izpaužas ilgas pēc brīvības, taisnīguma, cieņas un vienlīdzības, un tieši to pieaugot esmu jutusi savu vecāku attieksmē. Jaunā opera ir veltīta manas mātes piemiņai, viņa bija brīvdomīga, sociāli un politiski aktīva. Viņa nomira, kad es komponēju šo darbu."
Olga Neivirta atklāj, ka, domājot par pašreizējo situāciju pasaulē, viņa nereti atceras vienu no saviem iemīļotākajiem kinodarbiem – Stenlija Kubrika filmu Doktors Strendžlavs jeb Kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju atombumbu (1964). "Tā ir melnā politiskā satīra, traģēdija, kas maskēta kā komēdija. Esmu arī domājusi par žanru, kas mani ļoti nodarbināja studiju laikā Parīzē 90. gadu sākumā, – Théâtre du Grand-Guignol, kas radās XIX gadsimta beigās Parīzes Pigala rajonā. Tā ir dramatiska, amorāla, kodīga un asa šausmu izklaide, kas ļauj skatītājiem ieraudzīt sevi spogulī un vienlaikus uzjautrina viņus. Šajā teātrī viss notiek ātri un skaļi. Esmu raksturojusi Monstra paradīzi kā Grand Guignol Opéra, taču realitāte, kurā dzīvojam, jau ir pārkāpusi veselā saprāta robežas," secina Olga Neivirta.
Opera Monstra paradīze tika rakstīta laikā, kad ASV prezidents bija Džo Baidens, taču pēdējo gadu notikumi un apkārt valdošo monstru amorālā rīcība lielā mērā pārspēj jebkādu mākslas darba satīru un grotesku. "Mākslinieki tagad jūtas diezgan bezpalīdzīgi. Viss notiek tik zibenīgi, un šķiet, ka vairs nevar uzelpot," sarunā ar KDi atzīstas Olga Neivirta.
Monstra paradīzes džezīgumā atspoguļojas Olgas Neivirtas personīgā pieredze. Viņas tēvs Haralds Neivirts bija ievērojams džeza pianists. Savukārt pati Olga jaunībā spēlēja trompeti un vēlējās kļūt par džeza trompetisti, taču šo sapni izjauca autoavārija. Piecpadsmit gadu vecumā Olga ar ģimeni devās slēpot, un viņu automašīnā ietriecās cita – Olga guva smagu žokļa kaula traumu un vairs nevarēja spēlēt trompeti.
Dieviešu signāli
Neklātienē – videoprojekcijā – izrādē piedalās aktrise Šarlote Remplinga. Viņa tēlo dievieti, kura sūta mums savus signālus un brīdinājumus angļu valodā (opera skan vācu valodā). Iestudējumā ir iesaistīta vēl viena dieviete – klavierspēles leģenda Elizabete Leonska, kura ir uzstājusies ar Svjatoslavu Rihteru un draudzējusies ar Josifu Brodski. Speciāli Monstra paradīzei Elizabete Leonska un jaunā pianiste Aleksandra Stičkina četrrocīgi ir iemūžinājušas Franča Šūberta Fantāzijas fa minorā un Allegro la minorā fragmentus – šis ieraksts, kas skan operas finālā (videoprojekcijā Šūbertu izpilda Vampi un Bampi), tika veikts Elfrīdes Jelinekas dzīvoklī, un pianistes spēlēja rakstnieces Steinway flīģeli, kuram viņa nav pieskārusies vairāk nekā trīsdesmit gadu, un visu šo laiku instruments netika uzskaņots. Ieraksta daļa veikta arī uz Bösendorfer klavierēm, kas tika aprīkotas ar elektronisku ierīci (šis instruments arī netika uzskaņots). Fināla aina, kurā Šūberta mūzikas ieraksts tiek kombinēts ar Titusa Engela diriģētā orķestra skanējumu, izraisa galvu reibinošu efektu.
Tikpat neizskaidrojami un dīvaini ir monstra Gorgonzillas rēcieni – uz skatuves šo lomu dinozaura kostīmā spēlē aktrise Vanesa Koncoka, savukārt aizskatuvē tekstu runā dziedātāja un aktrise Anna Klementi, kura savā darbībā pievēršas eksperimentiem ar balsi un tiek dēvēta par vokālo akrobāti (viņa bija dzirdama arī iepriekšējā Olgas Neivirtas operā Orlando Vīnē). Annas Klementi balss Monstra paradīzē tiek elektroniski pārveidota: pašas Olgas Neivirtas un elektroniskās mūzikas speciālista Markusa Noisterniga radītā datorprogramma ļoti jutīgi reaģē uz dinamikas un toņa augstuma izmaiņām. Gorgonzillas balss skanējums ir līdzīgs tam, ko var dzirdēt 70. gadu zinātniskās fantastikas filmās. "Šīm filmām ir raksturīgs akustiski raupjš, "trešīgs" skanējums," skaidro komponiste.
Teātra spēka avots
Hamburgas Valsts operas jaunais intendants Tobiass Kracers ir viens no labākajiem un visprogresīvāk domājošajiem Eiropas režisoriem. Savā pirmajā sezonā Hamburgā viņš goda vietā ir cēlis Monstra paradīzes pasaules pirmizrādi. "Viens no maniem pirmajiem telefonzvaniem pēc iecelšanas Hamburgas Valsts operas mākslinieciskā vadītāja amatā bija Olgai Neivirtai. Es uzskatu viņu par vienu no mūsdienu svarīgākajām komponistēm, un iespēja pasūtīt viņai jaundarbu bija viens no iemesliem, kāpēc es pieņēmu piedāvājumu vadīt teātri. Tas, ka Elfrīde Jelineka pēc daudzu gadu atturēšanās no darba operā nolēma atkal uzrakstīt libretu sadarbībā ar komponisti, bija tik liela veiksme, ka es tam gandrīz nespēju noticēt. Fakts, ka šis darbs kopš tā koncepcijas izstrādes ar katru dienu kļuva arvien aktuālāks, liecina par šo mākslinieču teju vizionārajām spējām," uzsver Tobiass Kracers.
Komponiste Olga Neivirta un režisors Tobiass Kracers pēc operas Monstra paradīze pirmizrādes Hamburgā 1. februārī. Foto – Jegors Jerohomovičs
"Operas nosaukums Monstra paradīze ir divdomīgs, jo stāstā sastopam jūras monstru Gorgonzillu un karali prezidentu – tā ir populistiska valdnieka figūra, kas atgādina reālus politiķus. Uzreiz ir jautājums: kurš no viņiem ir lielāks monstrs? Paradīzi var uztvert kā idillisku salu, kurā dzīvo Gorgonzilla. Taču ir skaidrs, ka mūsu pasaule ir politiski, sociāli un ekoloģiski tik izpostīta, ka tā vairs nav paradīze cilvēkiem – drīzāk tikai monstriem. Operas nosaukums norāda uz robežjoslu starp utopiju un antiutopiju. Es šo darbu dažkārt raksturoju kā antiutopisku operu par glābšanu – tas skan pretrunīgi, bet atklāj Monstra paradīzes būtību," apgalvo Tobiass Kracers.
Stājoties Hamburgas Valsts operas mākslinieciskā vadītāja amatā, Tobiass Kracers ir deklarējis, ka katru sezonu teātrī notiks pasaules pirmizrāde. "Fokusēšanās uz klasisko operas pamatrepertuāru nenodrošina nākotni un attīstību. Ja operteātra piedāvājumā trūkst mūsdienīguma, tas ilgtermiņā kaitē arī pamatrepertuāram. Jaundarbi maina klausīšanās telpu. Opera vienmēr ir bijis mākslas veids, kurā rodas kaut kas jauns. Tas nozīmē, ka ir jāattīstās ne tikai interpretācijas līdzekļiem, bet arī pašai komponēšanai un libreta rakstīšanai. Hamburgas kontekstā svarīgs ir fakts, ka pasaules pirmizrādes ir mūsu teātra DNS sastāvdaļa. Kad Hamburgas Valsts operu XX gadsimta otrajā pusē vadīja Rolfs Lībermanis, laikmetīgo jaundarbu skaits bija īpaši liels. Tā ir šī teātra īpašība un spēka avots, par spīti visiem finansiālajiem, organizatoriskajiem un mākslinieciskajiem riskiem," Hamburgas operteātra specifiku raksturo tā mākslinieciskais līderis.
Kad Tobiass Kracers iestudē operas klasikas darbus, viņš darbojas kā tulkotājs: "Es tulkoju tagadnē kaut ko no cita laika. Šajā procesā pastāvīgi saskaros ar anahronismiem – man tie ir jāizprot, jāinterpretē vēsturiski, jāpārdomā, dažkārt pat jāattaisno. Iesaistoties pasaules pirmizrādes veidošanā, esmu atbrīvots no šīs nastas – es kopā ar jaundarba autoriem ieeju līdzīgā laika apziņas stāvoklī. Tā ir citāda pieeja – tajā ir mazāk pagātnes pasaules dekodēšanas un vairāk tiešas saskarsmes ar tagadnes garu," saka režisors.
Morāls pienākums
Opera Monstra paradīze tapa, pateicoties Tobiasa Kracera centieniem, uzstājībai un ieinteresētībai. Komponiste Olga Neivirta un rakstniece Elfrīde Jelineka juta absolūtu uzticību no viņa puses. "Man bija sajūta, ka šo mākslinieču kopīgais operas stāsts vēl nav izsmelts. Viņas bija saskārušās ar sava iepriekšējā projekta noraidījumu un izjuta vilšanos operā, bet tas nekādā gadījumā neliecināja par viņu mākslinieciskās attīstības beigām. Man kā teātra vadītājam bija iespēja un morāls pienākums veicināt šo darbu. Olga Neivirta ir apveltīta ar iztēli, kas nepretstata augsto avangardu un populāro kultūru. Viņa sadzird gan "augsto", gan "zemo" kultūru un apvieno skaņas no visām dzīves jomām, radot unikālu amalgamu. Olga atsvaidzina mūsu izpratni par jauno mūziku. Viņai skaņa nekad nav pašmērķis – tā ir saistīta ar politisko un sociāli kritisko apziņu, kā arī ar humoru. Humora mūsdienu mūzikā bieži pietrūkst, jo tā nereti ir pārāk smagnēja un ezoteriska. Savukārt Elfrīde Jelineka mani fascinē ar to, ka viņa ne tikai izmanto valodu, bet arī atklāj valodā nogulsnējušās varas struktūras – apspiešanas mehānismus, politisko gramatiku, kas slēpjas runā, – un pārvērš to par māksliniecisku notikumu," uzskata Tobiass Kracers.
Režisors vērš uzmanību uz to, ka operas sākums, kurā iepazīstam vampīrus Vampi un Bampi, atgādina Gētes Fausta Prologa debesīs feministisku versiju. Viņaprāt, Vampi un Bampi nav gluži asinssūcējas – viņu vampīrisms ir saistīts ar šo varoņu pastāvīgu klātbūtni mūsu pasaulē. "Viņas ir daudz ko piedzīvojušas. Viņas ir redzējušas, kā atkārtojas vēsture. Apziņa, ka vēsture mēdz atkārtoties – turklāt sašutums par kaut ko, kas notiek otro reizi, ir mazāks nekā pirmajā reizē –, palīdz izprast mūsdienīguma diagnozi. Vampi un Bampi ir dzīvas tieši tāpēc, ka kaut kas šajā pasaulē nenotiek tā, kā vajag. Māksla barojas no realitātes trūkumiem – no vēlmes, lai pasaule kļūtu labāka, un no patiesības, kas atklāj sliktumu, ar kuru tā mūs konfrontē," savas domas izrādes Monstra paradīze programmiņā pauž Tobiass Kracers.
Padoties nedrīkst
Monstra paradīze ir arī krāšņš, trakulīgs stāsts par Olgas Neivirtas un Elfrīdes Jelinekas draudzību un solidaritāti. Komponiste to nenoliedz: "Mēs vēlējāmies parādīt savu solidaritāti un kopīgo cīņu pret patriarhātu. Mēs neesam pazaudējušas savu draudzību, kaut arī bija daudz problēmu. Mūs vairākas reizes noraidīja un izmeta no operteātriem, bet neesam zaudējušas spēku turpināt darbu un atbalstīt viena otru, tāpēc mēs arī esam daļa no šīs operas. Kaut gan ieraudzīt sevi uz skatuves kā varones ir ļoti dīvaini. Tā ir režisora Tobiasa Kracera ideja. Varbūt tas nav pareizi, bet nu labi..."
Komponistei Olgai Neivirtai (no kreisās) pēc Monstra paradīzes pasaules pirmizrādes aplaudē diriģents Tituss Engels un pianiste Elizabete Leonska. Foto – Jegors Jerohomovičs
Uz KDi jautājumu, kāpēc komponistes un libretistes iepriekšējais kopīgais, tā arī neīstenotais operas projekts vairākkārt tika noraidīts, Olga Neivirta atbild: "Tas notika tēmas dēļ. Tas ir oriģinālstāsts, kas balstīts reālos notikumos. Ļoti delikāts stāsts. Joprojām esmu pārliecināta, ka tā ir spēcīga tēma, bet cilvēkiem bija bail. Elfrīdes Jelinekas librets bija pilnībā gatavs, un man bija gatavi kori. Es apspriedu šo projektu ar septiņiem intendantiem, un visur mūs padzina. Kad Elfrīde saņēma Nobela prēmiju literatūrā, viņa teica – pietiek, es vairs nevēlos, lai mūzikas pasaule mani visu laiku noraida. Cilvēki neticēja divām sievietēm māksliniecēm vai arī baidījās no divām sievietēm māksliniecēm. 2003. gadā es piedāvāju ideju, ka manas un Elfrīdes operas Ceļš uz nekurieni iestudējumā varētu iesaistīties māksliniece Valie Export, taču mums teica: "Trīs sievietes – tas ir par daudz!" Neiedomājami. Cilvēkiem bija bail no trim sievietēm, kuras tiek uzskatītas par feministēm. Jau pirms divdesmit gadiem mēs savā darbā nācām klajā ar politiskiem un sociāliem vēstījumiem, tajos bija arī ironija. Daudziem tas nebija pieņemami. Atrast spēku turpināt dažreiz palīdzēja humora izjūta, tas ir sava veida ierocis, kaut gan apzinos, ka tas ir muļķīgs vārds. Svarīgi, ka mūs atbalstīja tuvākie cilvēki un draugi. Allaž esam centušās ticēt savai mākslai un savai būtībai."
Vai Olga Neivirta un Elfrīde Jelineka vampīru veidolā spēj glābt pasauli? "Mēs cenšamies, bet, protams, mums neizdodas. Vai tas vispār ir iespējams? Taču padoties nedrīkst. Mums ir jābūt uzticīgiem humānisma ideāliem, ir jādomā par savstarpēju cieņu un par to, ko mēs varam nodot cits citam no sirds uz sirdi. Ja esam kopā un uzturam cilvēcību sevī, varbūt tas neļaus citiem mūs iznīcināt," sarunu Hamburgā noslēdz komponiste.
Monstra paradīze
Diriģents Tituss Engelss, režisors Tobiass Kracers
Hamburgas Valsts operā 19.II
Cīrihes operā 8., 14., 18.III, 10., 12.IV