4. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Džakomo Pučīni operas Bohēma jauniestudējuma pirmizrāde, kura atklās ikgadējo Rīgas Operas festivālu. Pirmizrādes muzikālais vadītājs ir Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Arvo Volmers. Uzvedumu veido režisore LAURA ar savu radošo komandu. Bohēma ir viens no Pučīni pazīstamākajiem un publikas iemīļotākajiem darbiem. Dzejnieks Rūdolfs, mūziķis Šonārs, mākslinieks Marsels un filozofs Kolēns dzīvo pieticīgi, bet kaislīgi. Pasaulei piemītošo skaistumu viņiem palīdz saskatīt sirsnīgā Mimī un valdzinošā Mizete. Bohēma ir romantisks un traģisks stāsts par pārejošo jaunību, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību, kas dāvā cerību.
Pasaules pirmizrādi Bohēma ir piedzīvojusi 1896. gadā Turīnas Teatro Regio un laika gaitā kļuvusi par vienu no visbiežāk iestudētajām operām pasaulē.
Simtiem nokrāsu
"Dramatiskajā teātrī uzvedumu veidošana ir darbs ar manis pašas izvēlētu materiālu, savukārt operā tas ir uzaicinājums un jautājums, kas konkrētajā brīdī konkrētajam operteātrim ir aktuāls kā repertuāra vienība. Kad saņēmu piedāvājumu iestudēt Bohēmu, mani notvēra tās skaistums – esmu vāja pret skaistām lietām un skaistām skaņām. Šis skaistums prevalēja pār manām bailēm par šīs operas interpretāciju daudzumu, un gala rezultātā mēs atradām savu valodu," sarunā ar KDi atzīst režisore LAURA. Savā radošajā komandā viņa ir uzaicinājusi franču scenogrāfu, video un gaismu mākslinieku Fabjēnu Ledē, kurš Latvijas skatītājiem ir pazīstams pēc izrādēm Rotkho un Orākuls Dailes teātrī.
Ar Bohēmas iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) debitē kostīmu mākslinieks Fjodors Podgornijs, kurš starptautisku uzmanību guvis kā modes dizaineru dueta Fyodor Golan dalībnieks. Kopā ar Fabjēnu Ledē, Fjodoru Podgorniju un horeogrāfi Elzu Leimani LAURA ir vēlējusies dāvāt skatītājiem skaistuma pārsātinātību uz skatuves – gluži kā viņai reiz pasniegtu eklēru bunti, pēc kuras apēšanas dienām vairs nekārojas saldumu. "Kāds var akcentēt nabadzību, izmisumu, slimības klātesamību vai nāves neizbēgamību, bet es akcentēju dzīves svinēšanu, lai skatītājs vēl asāk izjustu tās pēkšņo zaudējumu," norāda režisore. Šī pieeja sakņojas viņas pašas dzīves uztverē un spējā nodalīt privāto telpu no publiskās, kurā neparādās personiskie pārdzīvojumi un ciešanas.
Savā daiļradē LAURA arvien vairāk cenšas iet konceptualizēta skaistuma virzienā, kurā katram vizuālajam elementam ir dziļāka ideja, funkcija un nozīme, kas palīdz stāstīt stāstu un atklāt tēlu psiholoģiju. Šajā virzienā ir pateicīgāk darboties tieši operā, nevis dramatiskajā teātrī. Režisore uzsver: tas nav viņas untums, tas ir viņas manifests, lai nojauktu ierastās klišejas. "Mūsu teātra vidē bieži valda stereotips – ja uz skatuves ir nesmuki, tas ir konceptuāli, ja uz skatuves ir smuki, tas ir dekoratīvi! Taču tam visam ir simtiem nokrāsu," skaidro režisore. Izrādes tapšanas procesā viņai ir bijusi pilnīga sapratne ar Fabjēnu Ledē un Fjodoru Podgorniju šajā skaistuma salutēšanā.
Vienīgais iebildums
Radošās komandas savstarpējais dialogs ir sācies ar grāmatu par XIX gadsimtā valdošo tuberkulozes fetišizēšanu, jo šīs slimības simptomi sakrituši ar tā laika augstākās sabiedrības skaistuma ideāliem – kārnumu, bālumu, mirdzošām acīm un sārtiem vaigu galiem. No šīs grāmatas ir attīstījusies ideja par fizioloģisku elementu ietveršanu tērpos un defekta padarīšanu par efektu.
Izrādes veidotāji ir caurskatījuši materiālus par XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma dzīves svinētājiem – domātājiem, māksliniekiem un citiem –, kuri tiecas pārsteigt cits citu un paši sevi un nonākuši līdz mūsdienām. Bohēmas jauniestudējuma varoņi ir cilvēki, kuri lieliski orientējas gadsimtos un savās izpausmēs ir integrējuši dažādu laika posmu zīmes un elementus. "Kādam personāžam var patikt Viktorijas laikmeta muštuki un vienlaikus teātra Volksbühne jaunākais iestudējums Berlīnē," tēlu specifiku raksturo LAURA.
Pašai režisorei patīk ceļot laikā, piemēram, līdz mielēm izstudēt vēsturnieces un žurnālistes Initas Saulītes-Zanderes grāmatu Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.–1940. gadā un paņemt no tās kaut ko sev. "Es gribētu dzīvot tajā laikmetā, un vienlaikus man nav iebildumu pret esošo. Mani vienīgie iebildumi ir pret to, ka cilvēki noliedz vai pat ienīst to, ko viņi nezina," atklāj režisore. LAURA uzskata, ka mūsdienu sabiedrībā ir pieņēmies spēkā kategorisms un cilvēki sākuši pat lepoties ar to, ka viņi kaut ko nezina un negrib uzzināt. Viņasprāt, dzīves svinēšana paredz iesaistīšanos dialogā ar apkārtējo vidi. Tā ir dzirdēšana, redzēšana, sajušana un izbaudīšana – vienalga, vai tā būtu gastronomijas simfonija vai operas iestudējums, kurā ir svarīgi pamanīt detaļas un saklausīt atsevišķu instrumentu skaņu smalkumu, nevis dārdoņu no operteātra bedres. "Galu galā pati opera Bohēma ir dziļi ieurbusies mūsu pirmavotā, kas ietver cilvēku tieksmi uz dzīvi apliecinošu skaistumu," ir pārliecināta LAURA.
Elpojiet dziļi!
"Es uzreiz zināju, ka es to gribu. Es jau sen to gribēju," par režisores LAURAS piedāvājumu veidot operas iestudējuma kostīmus saka modes dizainers Fjodors Podgornijs, kuram šī ir debija operas žanrā. Viņa līdzdibinātā zīmola Fyodor Golan kolekcijas ir tikušas regulāri izrādītas Londonas Modes nedēļā un citviet. 2015. gadā zīmols ir radījis popzvaigznes Rianas tēlu vairākām viņas astotā studijas albuma Anti kampaņas īsfilmām. Fyodor Golan tērpi ir bijuši mugurā Madonnai, Arianai Grandei, Dženiferei Lopesai, Ritai Orai, Lizo un citām slavenībām. Fjodors Podgornijs atgriezās Latvijā ar augsti novērtēto izstādi Sadursmes harmonija, kura 2024. gadā bija aplūkojama Muzeju krātuvē Dzegužkalnā.
Soli pa solim modes dizainera pieeja apģērbam ir attīstījusies no tīra modes biznesa uz kostīmiem, kuru reprezentācija sakņojas cilvēka psiholoģijā vai ķermenī. Piemēram, Bohēmas iestudējumā viņš izmanto vestes ar klipšiem žņaugšanas sajūtas radīšanai un parašuta svārkus elpošanas sajūtas radīšanai uz skatuves. Šajā darbā Fjodors Podgornijs virzās cauri gadsimtiem, izmanto vēsturiskas atsauces un interpretē tās mūsdienīgā skatījumā. "Mani interesē kustība gan laikā, gan tērpā – kā tas elpo un mainās," rezumē modes mākslinieks.
Fjodors ir rūpīgi iepazinies ar operas Bohēma rašanās vēsturi. Tās pamatā ir franču rakstnieka Anrī Miržē daļēji autobiogrāfiskais stāstu krājums Bohēmas dzīves ainas. Rakstnieks jaunībā bija dzīvojis Parīzē, ciešot badu un saskaroties ar veselības problēmām. Savos stāstos viņš ir attēlojis XIX gadsimta vidus nabadzību un jaunu mākslinieku izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, kas Džakomo Pučīni interpretācijā ir kļuvusi par lirisku, romantisku un dziļi emocionālu vēstījumu.
"Es mēģināju saglabāt šo kontrastu starp Anrī Miržē skarbo realitāti galvenajos varoņos un Džakomo Pučīni idealizāciju korī – kaut ko, uz ko tiekties," atklāj Fjodors Podgornijs. Operas galvenā varone Mimī savā vizualitātē jaunajā izrādē nav tipiska Pučīni mūzikas uzburtā trauslā un cildenā rokdarbniece, kura nodarbojas ar ziedu izšūšanu. Viņa ir Anrī Miržē kaislīgā un ne vienmēr uzticīgā grizete, kuras kostīmi izrādes gaitā mainās no négligé interpretācijas līdz slimības novārdzināta ķermeņa izpausmei apģērbā. "Es negribēju pieturēties pie šīs romantizācijas ar ziedu izšūšanu un vēlējos izmantot kaut ko ikdienišķāku un parastāku, līdz nonācu pie domas par pogām, kuras es izmantoju kā viņas slimības metaforu," stāsta modes mākslinieks. Fjodors izmanto atsauci uz balānu kolonijām vai vīrusu, kas noklāj vaļu ķermeņus, un noklāj Mimī žaketi ar perlamutra pogām kā atgādinājumu par viņas progresējošo tuberkulozi.
Mutuļojošs skats
Kā pilnīgs pretstats galvenajai varonei otrajā cēlienā eksplodēs operas koris kā krāšņs mutuļojošs masu skats, kurā katrs dalībnieks būs individualizēts tēls ar savu stāstu un tērpos izmantotajām atsaucēm, kuru atšifrēšana varētu kļūt par vairāku Bohēmas iestudējuma apmeklējumu uzdevumu. Fjodora Podgornija radītajos tērpos var saskatīt atsauces uz japonisme, kas apzīmē XIX gadsimta otrās puses Rietumeiropas apsēstību ar Japānas mākslu un dizainu pēc šīs valsts ārējās tirdzniecības atjaunošanas. Tajos var saskatīt paralēles ar tā saukto Café Society – turīgu, slavenu un ietekmīgu cilvēku loku, kas XIX gadsimta beigās un XX gadsimta pirmajā pusē regulāri pulcējās modernās kafejnīcās, restorānos un salonos dažādās metropolēs.
Dizainera veidotajos tērpos ir redzamas atsauces arī uz popkultūras avangarda estētiku – uz amerikāņu aktieri, dziedātāju un drag queen Divine, kas ir iedvesmojis Ursulas vizuālo tēlu animācijas filmā Mazā nāriņa (1989), leģendāro vācu mākslinieku pāri Evu un Adeli, skotu aktrisi Tildu Svintoni un amerikāņu dziedātāju Čapelu Roanu. Par vairāku iedvesmas avotu hibrīdu ir kļuvis Bohēmas varonis Parpinjols. "Viņā ir kaut kas no Betmena Džokera, kaut kas no Šokolādes fabrikas Villija Vonkas un kaut kas no Deivida Bovija," uzskata Fjodors Podgornijs. Savā darbā viņš ir izmantojis arī LNOB kostīmu arhīvus, piemēram, no četrām vestēm radījis vienu, kas līdzinās plaušām.
Lateksa asinsvadi
Iekšējo orgānu izšuvumi uz baletdejotāju tērpiem ir viena no trešā cēliena vizuālajām zīmēm tuvojošās trauksmes priekšnojautās līdzās neona krāsas strādnieku apģērbiem, amerikāņu futbolistu uzplečiem un caurspīdīgiem svārkiem, kas skatuves gaismās radīs skeleta rentgena efektu. "Pagājušajā gadā es pats piedzīvoju vēderdobuma operāciju. Savu orgānu ultrasonogrāfijas esmu pārvērtis printā, kas būs redzams uz vairākiem mēteļiem. Es vienmēr tā strādāju – esmu kā filtrs, kas visu izlaiž caur sevi, un rezultātā rodas jauna pasaule," piemetina Fjodors Podgornijs, kurš pastaigā pa LNOB darbnīcu izrāda kostīmus un vērš uzmanību uz to detaļām vēl notiekošo darbu dunā.
Uz šejieni Fjodors nāk kopš oktobra divas reizes nedēļā, lai sekotu līdzi tērpu tapšanas un laikošanas procesam. "Šuvējiem ārkārtīgi nepatīk, ka kaut kas ir jāārda un jāpārtaisa," akcentē dizainers un pauž pateicību par visu iesaistīto cilvēku pretimnākšanu un nebaidīšanos no jaunām lietām, piemēram, no korsetēm, veidotām no lateksa asinsvadiem. Pēc Bohēmas pieredzes Fjodors labprāt atgrieztos LNOB darbnīcā, lai izmēģinātu savus spēkus arī baleta žanrā, kurā viņš gribētu izmantot iecienītās bumbveidīgās formas, kas viņam ir bijušas aktuālas kopš studiju laikiem Ventspils Mākslas skolā un kuras ir redzamas arī Bohēmas iestudējumā. "Tas ir mans simbols. Tas ir pastāvīgas kustības simbols," piebilst tērpu autors.
Bohēma
LNO 4., 5., 17.VI, 21., 22.X plkst. 19
Biļetes Opera.lv EUR 20–75