Divi pasaulē prestižākie klasiskās mūzikas festivāli Lieldienās norit paralēli Zalcburgā un Bādenbādenē – tur vēlas nokļūt gan klausītāji, gan mākslinieki. Šoreiz pievērsīsimies Bādenbādenes Lieldienu festivālam, kas notika no 28. marta līdz 6. aprīlim, savukārt nākamajā KDi numurā – Zalcburgas Lieldienu festivālam, kas risinājās no 27. marta līdz 6. aprīlim. Šie pasākumi ir savstarpēji saistīti. Zalcburgas Lieldienu festivāla tradīciju 1967. gadā nodibināja maestro Herberts fon Karajans, kurš svētkos šeit muzicēja kopā ar Berlīnes filharmonijas orķestri. Karajana iesākto pēc viņa nāves turpināja nākamie Berlīnes filharmonijas orķestra muzikālie līderi, taču no 2013. līdz 2025. gadam Berlīnes filharmonijas orķestris no Mocarta dzimtās pilsētas pārcēlās uz Vācijas kūrortpilsētu Bādenbādeni (Zalcburgā šajos gados Lieldienās spēlēja citi orķestri). Šogad Berlīnes filharmoniķi pēc trīspadsmit gadu pauzes atgriezās Zalcburgā, kur Lieldienās uzstāsies arī turpmāk.
Septiņi festivāli gadā
Bādenbādenei bija jāizveido sava Lieldienu festivāla programma ar citiem sadarbības partneriem. Šogad festivāls pirmo reizi tika rīkots jaunā formātā – par tā rezidējošo ansambli ir kļuvis Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris ar savu nākamo galveno diriģentu Klausu Mekeli un 1997. gadā maestro Klaudio Abādo izveidotais Mālera kamerorķestris ar diriģenti Joanu Malvicu. Līgums ar abiem kolektīviem ir noslēgts uz trim gadiem.
Šo Lieldienu notikumu rīko Bādenbādenes Festivāla nams jeb Festspielhaus, kas ir Vācijas lielākais operteātris (2500 vietu) un koncertzāle. Tas ir pirmais opernams un koncertzāle Eiropā, kas darbojas bez valsts subsīdijām. Bādenbādenes Festivāla nams, kas tika atklāts 1998. gadā, ir privātuzņēmums, tā ieņēmumus nodrošina biļešu tirdzniecība un mecenātu atbalsts. Festspielhaus atrodas Bādenbādenes vecajā dzelzceļa stacijā (fasāde atstāta nemainīga), kurai izveidota moderna piebūve.
Festspielhaus programmas pamatā ir septiņi dažādi festivāli gada garumā, starptautiski populārākie ir Lieldienu festivāls un rudenī notiekošais horeogrāfa Džona Neimeiera baleta festivāls. Gada sākumā tiek rīkots festivāls Takeover jauniešu auditorijai, klasiskā mūzika skan Vasarsvētku festivālā (tajā muzicē Štutgartes SWR jeb Vācijas Dienvidrietumu radio simfoniskais orķestris) un vasaras festivālā La Capitale d’Été (programma tiek veidota sadarbībā ar diriģentu Janiku Nezē-Segēnu). Rudenī apmeklētājus gaida festivāls La Grande Gare, decembrī – ziemas festivāls.
Festspielhaus ziņo, ka šā gada Lieldienu festivālu apmeklēja ap 18 000 skatītāju, to vidū bija vairāk nekā divdesmit procentu ārzemnieku no 42 valstīm. Šoreiz īpaši daudz klausītāju ieradās no Nīderlandes, jo viņus piesaistīja Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra dalība festivālā.
Bādenbādenes Festivāla nams jeb Festspielhaus, kas atrodas Bādenbādenes vecajā dzelzceļa, ir Vācijas lielākais operteātris (2500 vietu) un koncertzāle. Publicitātes foto
Idille, spriedze, šķiršanās
Bādenbādenes Lieldienu festivālam ir ļoti laba reputācija pasaulē. Protams, to nodrošināja Berlīnes filharmonijas orķestra klātbūtne. Ik gadu Berlīnes filharmoniķi šeit piedalījās operas iestudējumā un sniedza simfoniskās mūzikas koncertus. Kolektīva mākslinieki bija dzirdami arī kamermūzikas programmās. Sākot sadarbību ar jauniem orķestriem, festivālam ir svarīgi uzturēt visaugstāko kvalitātes līmeni, pie kura ir pieraduši pastāvīgie klausītāji. Viņi ik pavasari atgriežas Bādenbādenē cerībā gūt jaunus iespaidus. Festivāla apmeklētāji zina, ka šeit viņi pavadīs kulturāli piesātinātas dienas.
Nevienam orķestrim nebūtu viegli sekot Berlīnes filharmoniķu un tā galvenā diriģenta, publikas un mūziķu favorīta Kirila Petrenko pēdās. Lēmums piesaistīt festivālam talantīgus nākamās paaudzes diriģentus – 30 gadu veco Klausu Mekeli un 39 gadus veco Joanu Malvicu – ir bijis pareizs.
Varbūt daļa Lieldienu festivāla apmeklētāju tomēr sajuta vilšanos, ka Bādenbādenē pavasarī vairs nemuzicē Berlīnes filharmoniķi? "Pārsteidzošā kārtā – nē," uz KDi jautājumu atbild Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa. "Visi gaida jaunu sākumu ar jauniem partneriem. Skatītāji teica: bija ļoti patīkami visus šos gadus klausīties Berlīnes filharmonijas orķestri, bet ir laiks sākt kaut ko jaunu. Esam attaisnojuši viņu cerības – šogad Lieldienu festivālā mums ir fantastisks Riharda Vāgnera operas Loengrīns iestudējums un spoža koncertprogramma. Festivāls ir dzīvs. Mēs mīlam Berlīnes filharmoniķus, viņi mīl mūs, mūsu draudzība saglabājas. Berlīnes filharmonijas orķestris Kirila Petrenko vadībā uzstāsies Bādenbādenē šā gada decembrī," stāsta Benedikts Štampa.
.jpg)
Mecosoprāns Tanja Ariane Baumgartnere (Ortrūde) un baritons Volfgangs Kohs (Telramunds) operas Loengrīns iestudējumā. Foto – Martins Zigmunds
Bādenbādenes Lieldienu festivāla trumpji ir programmas kvalitāte un pieaicināto mūziķu augstais līmenis – šeit spēlē tikai zvaigznes. Festivāla centrālais notikums ir operas iestudējums. Šogad – Vāgnera Loengrīns, kurā spēlēja Mālera kamerorķestris Joanas Malvicas vadībā. Lomas režisora Johannes Erata veidotajā izrādē atveidoja tenors Pjotrs Bečala (Loengrīns), soprāns Reičela Vilisa-Serensena (Elza), mecosoprāns Tanja Ariane Baumgartnere (Ortrūde), baritons Volfgangs Kohs (Telramunds), bass Kvangčuls Juns (karalis Heinrihs) un baritons Samuels Haselhorns (karaļa herolds).
Poļu operzvaigzne Pjotrs Bečala savos gandrīz sešdesmit gados izcili izpilda Loengrīna partiju. Viņš visu mūžu ir dziedājis liriskā tenora lomas itāļu, franču un slāvu operās. Loengrīns mākslinieka repertuārā ir jau desmit gadu, un Pjotrs Bečala šajā romantiskajā tēlā izklausās un izskatās dabiski. Viņam veidojas organiska saspēle ar amerikāņu dziedātājas Reičelas Vilisas-Serensenas Elzu – varoņi savās attiecībās izdzīvo idilli, spriedzi un sāpīgu šķiršanos. Reičela Vilisa-Serensena apbur ne tikai vokāli – viņa ir viena no tām retajām dziedošajām aktrisēm, kura izstaro gaismu un pozitīvu enerģiju. Elzas emocijas ir dzirdamas viņas balsī un redzamas viņas bezgala skaistajās acīs. Visām varonēm, kuras Reičela Vilisa-Serensena spēlē uz operskatuves, māksliniece dāvina savu patiesumu un siltumu – tas padara drāmu vēl smeldzīgāku un ticamāku.
.jpg)
Soprāns Reičela Vilisa-Serensena Elzas lomā operā Loengrīns. Foto – Martins Zigmunds
Izrāde nav disertācija
Elza gaida kādu, kurš izglābs viņu no briesmām. Elzas ticība ir tik spēcīga, ka glābējs – Loengrīns – tiešām ierodas. Tāds ir vācu režisora Johannesa Erata izrādes atskaites punkts. Viņš iestudē Loengrīnu kā skumju pasaku pieaugušajiem. "Loengrīnam piestāv krēslas noskaņa," piebilst režisors. Izrādē viņš izmanto simbolus un tēlus, kuri ļauj skatītājiem lasīt starp rindām un veidot pašiem savu stāsta interpretāciju.
Režisors turpina savu domu: "Man vienmēr ir svarīgi, lai galvenais izrādē būtu nevis mana koncepcija un tas, ko es domāju par šo konkrēto operu, bet gan tas, kas uzrunā katru skatītāju individuāli. Mums ir jārada apstākļi, lai tas kļūtu iespējams, – lai skatītāji ļautu sev izjust operu, lai viņi atvērtos teātrim un paņemtu līdzi to, kas viņiem ir svarīgs. Operas izrāde nav disertācija. Iestudējumam ir jāizraisa asociāciju ķēde. Ne savos sapņos, ne dzīvē mēs neizprotam pilnīgi visu līdz galam. Kāpēc teātrī un operā tam ir jābūt citādi? Uzskatu, ka vienas sapratnes uzspiešana ir garlaicīga. Mūzikai ir kaut kas kopīgs ar atbrīvošanos. Klausoties Loengrīna prelūdiju, šķiet, ka tā ir ne no šīs pasaules, tai piemīt kaut kas pārdabisks. Mums ir jāļaujas un jāuzticas mūzikai, jo īpaši šajā operā, kurā viss ir par ticību, uzticēšanos un vēlēšanos zināt. Savā darbā es gribu uzdot jautājumus. Tas ir pārliecinošāk, nekā izrādē izskaidrot skatītājiem visu, ko esmu izlasījis par operu, kuru iestudēju. Mums nevajadzētu par zemu novērtēt pašu darbu, ko iestudējam. Tas runā pats par sevi un sniedz atbildes. Šajā operā izpaužas ilgas un bailes no neapzinātā, neizzināmā. Bailes un ilgas ir savstarpēji tuvas."
Vesela dzīve simfonijā
Vācu diriģente Joana Malvica nodrošina Loengrīnam gan inteliģentu, gan emocionālu skanējumu. Mālera kamerorķestra mūziķi viņai uzticas un seko. "Joana Malvica savā interpretācijā spēj atklāt visu, ko piedāvā Loengrīna partitūra. Šī ir romantiska opera, tā neprasa pārāk lielu orķestra sastāvu. Var teikt, ka šajā darbā Vāgners lūkojas Mendelszona un Šūmaņa virzienā. Loengrīns ir ideāli piemērots Mālera kamerorķestrim, lai parādītu klausītājiem, ka tas ir arī lielisks operas orķestris," saka Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa.
Vēl festivālā Mālera kamerorķestris Joanas Malvicas vadībā izpildīja Bendžamina Britena Kara rekviēmu. Mālera kamerorķestris sniedza koncertu ar pianisti Elēnu Grimo, kura bija arī atskaņojuma vadītāja, – vienā vakarā skanēja Johannesa Brāmsa Pirmais klavierkoncerts un Roberta Šūmaņa Klavierkoncerts la minorā. Nav daudz pianistu, kuri ir gatavi vienā vakarā nospēlēt divus koncertdarbus. Franču mūziķei ir raksturīgs gan pamatīgums, gan elegance. Uz skatuves Elēna Grimo ir enigmātiska un noslēpumaina – publika nemanot nonāk viņas mākslas varā.
.jpg)
Pianiste Elēna Grimo uzstājas kopā ar Mālera kamerorķestri. Foto – Mihaels Bode
Trīs vakarus Bādenbādenē klausītājus priecēja prominentais Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris un jaunais somu maestro Klauss Mekele. Viņam ļoti piestāv maestro tituls – Klauss Mekele ir nopietns, dziļš mūziķis. Ne velti ar viņu vēlas sadarboties labākie orķestri pasaulē. 2027. gadā viņš oficiāli stāsies gan Concertgebouw orķestra galvenā diriģenta, gan Čikāgas simfoniskā orķestra muzikālā vadītāja amatā. Pašlaik viņš vada Oslo filharmonijas orķestri un Orchestre de Paris. Klausam Mekelem piemīt aristokrātisms, katrā viņa žestā pie diriģenta pults izpaužas cieņa pret mūziku un mūziķiem.
Triju koncertu sērijā Bādenbādenes Lieldienu festivālā Klauss Mekele kopā ar Concertgebouw orķestri parādīja sava repertuāra spektru. Aizkustinoši un spēcinoši skanēja Johana Sebastiāna Baha Mateja pasija (orķestra pārstāvji stāsta, ka Klauss Mekele ir rūpīgi pētījis XX gadsimta 30. gadu beigās tapušo diriģenta Villema Mengelberga veikto Mateja pasijas ierakstu kopā ar Concertgebouw orķestri). Enerģija un dinamisms valdīja nākamajā koncertā, kurā jaunais vijolnieks Daniels Lozakovičs spēlēja Maksa Bruha Pirmo vijoļkoncertu; vakara otrā daļa tika piepildīta ar Gustava Mālera Piektās simfonijas vitālo spēku. Vesela dzīve tika izdzīvota grandiozajā Antona Bruknera Astotās simfonijas lasījumā.
.jpg)
Vijolnieks Daniels Lozakovičs uzstājas kopā ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri. Foto – Mihaels Bode
Trijos kopā ar Amsterdamas orķestri un Klausu Mekeli pavadītajos vakaros varēja pārliecināties, ka diriģentam ir ne tikai perfekta struktūras un formas izjūta, bet arī talants oriģināli pasniegt un atklāt lielās formas darbu saturu. Ar kolektīvu viņu vieno savstarpēja sapratne, Klauss Mekele ir nodibinājis ciešu saikni ar mūziķiem un klausītājiem. Viņš jau ir mīlēts diriģents abpus skatuvei. Klausa Mekeles diriģētie koncerti izraisa spēcīgas emocijas un satraukumu skatītāju rindās. Koncerta beigās publika savas jūtas neslēpj un gavilē.
"Manuprāt, Concertgebouw orķestris ar Klausu Mekeli sasniedz jaunu līmeni. Orķestris skan ne tikai brīnišķīgi un precīzi, bet arī svaigi un skaidri," sarunā ar KDi secina Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa.
.jpg)
Klauss Mekele studiju gados ir apguvis gan čella spēli, gan diriģēšanu. Kamermūzikas koncertā viņš pievienojās Concertgebouw orķestra čellistiem. Foto – Mihaels Gregonovics
Lieldienu festivāla afišu bagātina kamermūzikas koncerti. Šogad tajos piedalījās gan Concertgebouw orķestra, gan Mālera kamerorķestra mūziķi. Šīs programmas ir aizraujošas un personiskas, jo mūziķi spēlē to, kas uzrunā viņus pašus. Par vispārsteidzošāko koncertu kļuva Concertgebouw orķestra divpadsmit čellistu un arfistes uzstāšanās. Čellu daudzbalsību un toņu bagātību varēja novērtēt Mendelszona, Rahmaņinova un Mālera mūzikas aranžējumos. Majestātiski skanēja Vāgnera Tristana un Izoldes ievads pārlikumā šim ansamblim – šķita, ka spēlē pilns orķestris. Ar amizantu rotaļīgumu valdzināja valsis no Riharda Štrausa Rožu kavaliera. Īpaša viesa statusā šajā koncertā piedalījās Klauss Mekele, kurš studiju gados ir apguvis gan čella spēli, gan diriģēšanu. Viņš spēlēja solo Ļenska ārijas pārlikumā (no Čaikovska Jevgeņija Oņegina). Pēc tam tika izpildīta Rosīni operas Vilhelms Tells uvertīra un intermeco no Maskanji Zemnieka goda. Tas bija iedvesmas, optimisma un dzirkstoša viegluma piepildīts domubiedru koncerts – neaizmirstams un briljants notikums, ko var pieredzēt tikai festivālā.
Godinām Bēthovenu
Jau ir izziņota 2027. gada Bādenbādenes Lieldienu festivāla programma. Tas notiks no 20. līdz 29. martam. Festivālu atklās Bēthovena opera Fidelio Kšištofa Varlikovska režijā, izrādē spēlēs Mālera kamerorķestris Joanas Malvicas vadībā. Kšištofs Varlikovskis veido ļoti laikmetīgus iestudējumus – pagājušo gadsimtu operu sižetus viņš savieno ar mūsu laika trauksmaino sajūtu. "Kšištofs Varlikovskis ir pieredzes bagāts drāmas teātra režisors, un Fidelio var uzskatīt par Singspiel, tajā tiek izmantots runātais teksts. Režisoram ir interesants skatījums uz šo operu, un mēs ceram, ka viņš radīs neparastu izrādi," skaidro Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa.
Diriģente Joana Malvica Bādenbādenes Lieldienu festivālā arī turpmāk diriģēs Mālera kamerorķestri gan operas izrādē, gan koncertprogrammā. Foto – Sima Degani
Nākamā gada festivālā Mālera kamerorķestris Joanas Malvicas vadībā atskaņos Mocarta Rekviēmu un Bēthovena Fantāziju klavierēm, korim un orķestrim. Orķestris uzstāsies arī Mocarta mūzikas programmā kopā ar pianistiem Lukasu un Arturu Juseniem. Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris Klausa Mekeles vadībā sniegs trīs koncertus: pirmajā skanēs Bēthovena Missa solemnis, otrajā – Šūmaņa Pirmā simfonija un Berlioza Fantastiskā simfonija, trešajā – Sibēliusa Vijoļkoncerts (solists Reno Kapisons) un Bēthovena Septītā simfonija. Soloprogrammu piedāvās pianists Sondžins Čo. Festivālā skanēs daudz Bēthovena mūzikas, jo nākamgad tiks atzīmēta komponista nāves 200. gadadiena.
Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa. Foto – Kirans Vests
"Bādenbādene ir maza pilsēta, kurā ir jūtams gan franču dzīvesstils, gan Šveicei raksturīgā precizitāte un kārtība. Tā ir netipiska Vācijas pilsēta, un tai ir potenciāls kļūt par festivālu pilsētu līdzās Baireitai. Tas ir mans sapnis – panākt, lai Bādenbādene tiktu uztverta kā festivālu pilsēta Vācijā," apgalvo Bādenbādenes Festivāla nama intendants Benedikts Štampa.
Informācija: festspielhaus.de